Drošības šaurā un plašā izpratne

Drošības šaurā un plašā izpratne lielā mērā saistās ar drošības konceptu. Tiek pat minēts, ka, lai pilnībā būtu iespējams izprast problēmu, kas saistās ar nacionālo drošību, vissvarīgākais būtu pilnībā jāizprot drošības koncepts. Un tātad nepilnīga šī koncepta izpratne tad arī, galvenokārt, izraisa šauru drošības izpratni.

Drošības konceptu ir pētījuši daudzi pētnieki. Un vairums darbu tiek publicēti saistībā ar pētījuma apakšnozari, kurā drošība ir galvenais normatīvais objekts. Valstu ārpolitiskās, militārās un ekonomiskās nostādnes, to krustošanās pārmaiņu vai strīdu gadījumos, kā arī galvenās attiecību struktūras, ko tās rada, tiek analizētas, ņemot vērā valstu centienus panākt nacionālo un/vai starptautisko drošību. Jāsaka, ka laika gaitā tika radītas daudzas teorijas un darbi par drošības tematiku, taču vienots viedoklis, teorija netika radīta, jo radītie darbi daudzējādā ziņā bija līdzīgi, taču daudzējādā ziņā arī atšķīrās. Piemēram, bija daudzi tādi autori, kuri klaji nosodīja tādu pieeju, kas lielākoties lika uzsvaru uz nacionālo drošību. Viņi šāda veida pieeju uzskatīja par šauru, kas lielākajā daļā gadījumu noved pie tā, ka drošība tiek skatīta tikai no militārā aspekta, nepievēršot uzmanību pārējiem ļoti būtiskajiem aspektiem, piemēram, politiskajai vai ekonomiskajai drošībai. Piemēram, tāds autors kā Leonards Bitons ir norādījis, ka drošības koncepts nav izprotams šauri – nacionālās drošības ietvaros un ka tajā iekļaujami daudzi sistemātiska rakstura apsvērumi. Šeit tiek parādīts tas, ka plašā drošības izpratne ir daudz labāka nekā šaurā drošības izpratne.

Lielā mērā plašāka drošības izpratne tiek saistīta ar to, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta kopējām interesēm, uzsverot domu, ka ir jāpastāv saistībai starp dažādu valstu nacionālo drošību, ka vērā ņemama ir arī savstarpējās atkarības loģika. Pētnieku vidū pastāvēja arī stipri pamatota ideja par to, ka agrāk, pirms tika ieviesta ideja par plašāku drošības izpratni, valdīja nelietderīga vienveidība, jo pārsvarā visi drošību skatīja saistībā ar valsts varu, tādejādi lielāku uzmanību pievērsdami tieši nacionālajai drošībai. Tiek norādīts, ka biežāk tiek skatīts šaurais drošības skatījums, jo tas ir vienkāršāks nekā plašais izskaidrojums, kas sevī ietver vienas nacionālas valsts drošības saistību ar pārējo valstu drošību. Tieši šī iemesla dēļ vēl pirms 1980. gada vara, galvenokārt tika skatīta kā varas iegūšana, valsts vara. Tiek uzsvērts, ka šaurajā drošības sistēma problēma pastāvēja nevis tajā faktā, ka vara un drošība ir savstarpēji aizstājamas, bet gan problēma ir tajā, ka tāds uzskats valdīja laika periodā, kad tikko sāka veidoties konkrētas drošības izpratnes. Tātad var teikt, ka šaurā drošības izpratne ir tāda nepilnīga drošības izpratne, taču jau plašā drošības izpratne vairāk atspoguļo patieso drošības situāciju.

Nedaudz vēlāk pat tika izveidota kustība, kas uzstājās pret reālisma šauro skatu uz drošības izprati, kas reālismu, galvenokārt, skatīja tikai no militārā un varas viedokļa. Šī kustība pauda viedokli par to, ka militārie pasākumi ir mazvērtīgi, salīdzinot ar rezultātiem, kuros izpaužas savstarpējās atkarības problēmas. Šīs kustības darbības laikā izveidojās arī tāds neorealistu viedoklis, ka drošības jautājums valstu anarhiskajā sistēmā ir ļoti nozīmīgs, un tāpēc to pētīt ir nozīmīgi.