Dunduru uzbūve un attīstības cikls
•Ārējais skelets atrodas ķermeņa ārpusē. Tas ir ciets ragvielas ietvars, kas patiesībā nav nekas cits kā sīksta āda. Galvas smadzenes tiem ir mazas, toties katra ķermeņa posmā atrodas nervu šūnu grupas, kuras sauc par ganglijiem. Gangliji vada muskuļu un maņu orgānu darbību. Muskuļi ir piestiprināti ārējam skeletam. Dunduriem, tāpat kā citiem kukaiņiem, nav īsta kuņģa. Tiem ēdot, barība nokļūst barības vadā, no turienes guzā, tad muskuļkuņģī. Tajā esošie muskuļi barību saspaida un sašķeļ. Tad barība nonāk zarnās, kur tiek sagremota. Kukaiņa asinis neplūst pa artērijām un vēnām. Tās apskalo visus iekšējos orgānus. Sirdij ir garenas caurules forma. Katrā pusē tai atrodas atveres, pa kurām ieplūst asinis. Atšķirībā no cilvēka dundura asinis ir bezkrāsainas un nepārnēsā skābekli un ogļskābo gāzi. Asinis piegādā barības vielas visām ķermeņa daļām. Kukaiņiem nav plaušu, tikai caurumiņi ķermeņa virsmā, ko sauc par elpekļiem jeb stigmām. Nav arī ausu un deguna. Oža ar taustekļiem. Nav balss, toties diždunduru lidojumam raksturīga zema, dobja skaņa, kas padara mājdzīvniekus nemierīgus. Interesanti, ka lidotspējīgi ir tikai pieaugušie kukaiņi.
•sīku galvu. Uz posmu robežas valnīšveida uzbiezinājumi ar nelieliem pauguriem, t.s. māņkājām. Dunduri ir lielākie no asinssūcējiem divspārņiem (līdz 25 mm gari). To spārni ar labi saredzamu dzīslojumu; bezkrāsaini, caurspīdīgi (dunduriem (sīkāk pielikumā)), ar melniem plankumiem (zeltačiem (sīkāk pielikumā)) vai pelēkraibi (lietenēm (sīkāk pielikumā)). Dunduriem raksturīgas zeltainzaļas acis.
Visā pasaulē zināmas vismaz 2200 dunduru sugas. Dunduri ir raksturīgi tropisko rajonu kukaiņi.
Latvijā ir sešas ģintis, 27 sugas. Pazīstamākās ir lietenes (Haematopota; trīs sugas), zeltači (Chrysops; 6 sugas) un dunduri (Tabanus; astoņas sugas). Vislielākie ir diždunduri (Tabanus) – govju diždundura (Tabanus bovinus) ķermeņa garums 19–25 mm, briežu diždundura (Hybomitra tarandina) ķermeņa garums 17–22 mm.
Vasarā, īpaši karstā un sausā laikā, dienas vidū, baros uzbrūk govīm un zirgiem. Lietenes (aklie dunduri) un zeltači cilvēkiem uzbrūk siltā un mitrā laikā, turklāt tie spēj pēc nosēšanās ļoti ātri uzsākt asiņu sūkšanu. Lietenes visaktīvākās ir smacīgā laikā pirms lietus. Kodiens ir sāpīgs un nepatīkams arī cilvēkam. Lielāku sugu mātītesvienā paņēmienā iesūc līdz 0,2...
