Dziesmu svētki.
1. vispārējie latviešu dziesmu svētki notika 1873. gadа no 26. līdz 29. jūlija (aprēķinot pēc vecа laika). Šajos svētkos piedalījаs 45 kori un 1 003 dalībnieki. Korus diriģēja tikai divi virsdiriģenti J. Bētiсš un I. Zīle.
Dziesmu svētku 100-gadē notika 16. vispārējie dziesmu svētki. Tie notika 1973. gadā no 15. līdz 22. jūlijam. Koru virsdiriģenti bija: S. Broks, I. Cepītis, A. Derkēvica, J. Dūmiсš, D. Gailis, G. Kokars, I. Kokars, H. Mednis, J. Ozoliсš, E. Rečevskis, L. Vīgners. Piedalījаs 290 kori ar 15 000 dalībniekiem.
Pagаjušie dziesmu svētki notika 1998. gadа, Rīgā. Koru virsdiriģenti bija iepriekš minētie, kas piedalījаs dziesmu svētku 100-gadē. Piedalījаs kori un tajos ietilpa dalībnieki.
Nаkošie dziesmu svētki notiks 2001. gadа Rīgа par godu Rīgai 800ģ. Tie būs 23. vispārējie dziesmu svētki.
Pirms svētkiem katrа rajonа notiek rūpīga koru atlase. Uz dziesmu svētkiem brauc tikai labаkie. Dziesmu svētkos dzied latviešu dziesmas, cittautu dziesmas un latviešu tautas dziesmas. Tagad ir ļoti iecienītas šаdas dziesmas: “Gaismas pils”, “Beverīnas dziedonis”, “Manai dzimtenei”, “Rīga dimd” un u.c..
19. – 20. gs.
Apvienotu koru sarīkojumi, kas notiek regulаri ar daѕu gadu starplaikiem. Dziesmu svētku tradīcija Latvijа cieši saistīta ar tautas garīgo atmodu un jaunlatviešu kustību. Tradīcijas izveidi rosinаja Baltijas vаcu demokrаtiskаs inteli»ences dziedаšanas un mūzikas biedrību dibinаšana. 1836 Rīgа tika sarīkoti pirmie vаcu sabiedrības Mūzikas jeb Daugavas svētki, 1857 – 1. Baltijas vīru koru dziedаšanas svētki Rēvelē, 1861 – 1. Baltijas dziesmu svētki Rīgа. Latviešu Dziesmu svētku tradīciju ievadīja apvienoto koru koncerti Kroсvircavа ģVilkpēdаsģ un Dziesmu svētki Dikļos (1864). Līdzīgi vietēja rakstura Dziesmu svētki tika organizēti Valkа (1868), Cēsīs un Dobelē (1870). Diriģentu sagatavošanа liela nozīme bija Vidzemes skolotаju seminаram. 1873 notika 1. vispаrējie dziesmu svētki, kur pirmoreiz tika dziedаta K. Baumaсa sacerētа tautas lūgšana “Dievs, svētī Latviju!”, kas vēlаk kļuva par Valsts himnu. Kopējiem spēkiem tika meklēta arī svētku forma, kas apliecinаtu latviešu tautu kа aktīvu spēku un paustu tаs gara augstаkos centienus. Viens no Dziesmu svētku galvenajiem uzdevumiem bija un joprojаm ir uzturēt nаcijas garīgo vienotību, kа arī apvienot tautas tradicionаlo kultūru ar laikmeta profesionаlаs mаkslas sasniegumiem.
Arī padomju varas gados Dziesmu svētki zem parаdiskuma čaulas turpinаja veikt tautas saliedēšanas uzdevumu. Līdzīgi tas notika arī latviešu sabiedrībа аrzemēs, kur Dziesmu svētki tika rīkoti svešа nacionаlа vidē – tie palīdzēja apvienot pasaulē izklīdinаtos latviešus un uzturēt tautas kopības apziсu un nacionаlаs tradīcijas.
Latvijа 1. vispаrējie dziesmu svētki notikuši 1873, 2. – 1880, 3. – 1888, 4. – 1895, 5. – 1910, 6. – 1926, 7. – 1931, 8. – 1933, 9. – 1938, 10. – 1948, 11. – 1950, 12. – 1955, 13. – 1960, 14. – 1965, 15. – 1970, 16. – 1973, 17. – 1977, 18. –1980, 19. – 1985, 20. – 1990, 21. – 1993, 22. – 1998. 2001. gadа. Dziesmu svētku programmas spilgti atklаj latviešu kora dziesmas izaugsmi 19.gs. beigаs un 20.gs. sаkumа (kopkoru programmаs 25–40 dziesmu). Sаkot ar 1950.g. dziesmu svētkos piedalījаs arī dejotаji. Visi dziesmu svētki (izсemot 4.) notika Rīgа, kur tiem tika speciаli būvētas estrаdes, kuru celtniecībа piedalījаs ievērojamаkie latviešu arhitekti – Jаnis Frīdrihs Baumanis (1873, 1880, 1888), Konstantīns Pēkšēns (1895), E.Pole (1910), P.Kundziсš (1926), A.Birzenieks (1931, 1933, 1938, 1948). 1955 Rīgа, Meѕaparkа, uzcēla pastаvīgu estrаdi 10 tūkst. dziedаtаju un 30 tūkst. klausītаju (arhitekts V.Šсitсikovs, paplašinаta 1993).
Vispаrējie dziesmu svētki Latvijа līdz 1940:
GadsDziedаtаju skaitsVirsdiriģenti
18731 003I.Zīle, J.Bētiсš
18801 624I.Zīle, J.Bētīсš
18882 618I.Zīle, E.Vīgners, A.Jurjаns
18955 208E.Vīgners, A.Jurjаns, J.Kade
19102 303A.Jurjаns, P.P.Jozuus, J.Vītols, P.Jurjаns, T.Reiters
19266 526J.Kade, P.P.Jozuus, T.Reiters, E.Melngailis, A.Kalniсš
193110 880P.P.Jozuus, T.Reiters, E.Melngailis, T.Kalniсš
1933~8 000T.Reiters, E.Melngailis, T.Kalniсš
1938~14 400T.Reiters, E.Melngailis, T.Kalniсš
