Dzimšanas tradīcijas latviešu folklorā

Viss sākas ar piedzimšanu. Līdz ar pirmo smaidu cilvēks atklāj mīlestību, līdz ar pirmajām asarām iepazīst rūpes. Vēlāk cilvēks saprot, kas ir vilšanās, nodevība un cietsirdība, taču viņš nepārstāj mīlēt un rūpēties. Šīs divas „māsas" viņu nekad nepamet, gan liekot ciest, gan sagādājot patiesus laimes mirkļus. Šīs divas „māsas" ir iespējams rūpīgi paslēpt, taču nav iespējams tās iznīcināt.

Četru gadu vecumā es iemācījos braukt ar velosipēdu. Ak, šis mazais dzeltenais velosipēds ar trīs platajām plastmasas riepām! Nevienu dieniņu nevarēju bez tā iztikt. Kādu laiku tas bija manas dzīves rāmis. Atceros, kā tētis ienāca virtuvē un skumīgi mani mierināja, sakot, ka nu jau jāmācās braukt ar divriteni. Šis niecīgais grausts jau tāpat esot bijis man par mazu. Viņš tam nejauši esot pārbraucis pāri ar savu „Бэларус МТЗ 50". Vēl šodien kā acu priekšā redzu šo skatu – pagalmā guļ mana trīsritenīša krustām šķērsām izlocītais dzeltenais rāmis, mana bērnības pasaule.

Kas ir piesardzība? Cilvēki šo īpašību iemācās pielietot jau pēc, tā teikt, pirmā rāmja bojāejas, piemēram,...