Dzimumu līdztiesība Latvijā

Pašlaik Latvijā dzimumu līdztiesība nepastāv. Visspilgtāk dzimumu nevienlīdzība izpaužas darba tirgū. Tādēļ, lai uzlabotu esošo situāciju ir nepieciešama izglītības līmeņa paaugstināšana iedzīvotājiem. Skolās lielāka uzmanība jāpievērš ģimenes un attiecību veidošanas apmācībai, kā arī pamatīgāku eksakto un dabaszinātņu priekšmetu apguvei abu dzimumu jauniešu vidū. Īpaša uzmanība jāpievērš vīriešu motivēšanai iegūt izglītību, kas ne tikai uzlabos vīriešu dzīves kvalitāti un mūža ilgumu, bet arī veicinās dzimumu līdztiesību ģimenēs un sekojoši arī darba tirgū. Nav nepieciešamas īpašas aktivitātes, kas mazinātu horizontālo segregāciju, jo “sievišķīgo” vai “vīrišķīgo” profesiju un nozaru pastāvēšanu nosaka ne tikai sabiedrībā valdošie dzimumu lomu stereotipi, bet lielā mērā arī objektīvi ierobežojumi un atšķirīgas subjektīvās vajadzības, kuras vairāk izteiktas viena vai otra dzimuma pārstāvju vidū. Sieviešu un vīriešu nevienlīdzību darba tirgū, uz ko norāda dzimumu algu starpība, mazinātu algu paaugstināšana publiskajā sfērā strādājošajiem. Nepieciešami arī vertikālo segregāciju ierobežojoši pasākumi, tai skaitā atbalsts darba un ģimenes dzīves saskaņošanai un stingrāki virsstundu vai nenormētā darba ierobežojumi vadošajiem darbiniekiem.

2006. gadā veikts pētījums par dzimumu līdztiesību darba tirgū. Pētījumā ir veikts esošās situācijas novērtējums dzimumu līdztiesības jomā Latvijas darba tirgū, pastāvošo problēmu identificēšana, to objektīvo un subjektīvo aspektu analīze. Pētījuma ietvaros ir izmantotas kvantitatīvās un kvalitatīvās pētījumu metodes – darba devēju, aktīvā vecuma iedzīvotāju un ģimeņu ar maziem bērniem aptauja, fokusa grupu diskusijas ar nodarbinātajiem iedzīvotājiem un mazu bērnu vecākiem, kā arī padziļinātās intervijas ar darba devējiem, studentiem un ekspertiem.

Dzimumu līdztiesības jēdziena emocionālā uztvere parāda, ka nevis darbs, bet ģimene ir tā vieta, kur sākas un ideālajā veidā var izpausties dzimumu līdztiesība – harmonija, saskaņa un vienotība starp vīrieti un sievieti, atbalsts un vienam otra papildināšana un pašrealizācija. Mīlestība ir ideālā un augstākā dzimumu līdztiesības forma un izpausme. Tomēr, kā redzams no pētījuma dalībnieku pieredzes, praksē ideālā dzimumu līdztiesība, kaut arī tai nav nekādu juridisku vai formālu ierobežojumu, bieži vien netiek sasniegta vai īstenota.

Sociālā dzīve ir plašs jēdziens un sevī ietver daudzas sfēras izglītību, veselību un ģimenes dzīve. Arī nabadzība un vardarbība ir iekļautas pie šīs sfēras problēmām, lai gan tās ir saistītas arī ar ekonomisko, politisko un citām sfērām.

Meitenēm un zēniem vienāda obligātā pamatskolas izglītība un vienlīdzīgas tiesības uz izglītību visās pakāpēs tika ieviestas 1919. gadā. Skolēnu skaita ziņā pamatizglītībā ir vērojams dzimumu līdzsvars. Pamatskolā bieži vien tiek akceptētas un veicinātas stereotipiskās dzimumu lomas, meitenēm mācot šūt un vārīt, bet zēniem – zāģēt un kalt. Jāpiebilst, ka skolotāju vidū ir vairāk sieviešu nekā vīriešu.

Tā kā ir zinātniski ir pierādīts, ka sievietes ir fiziski vājākas nekā vīrieši, no tā izriet secinājums, ka sievietes daudz vairāk cieš no gan no seksuālās vardarbības ģimenē un ārpus tās, gan no fiziskās vardarbības. Arī sieviešu tirdzniecība, kas ir vardarbības forma, kļūst par arvien aktuālāku problēmu Latvijā. Lai gan ir maz informācijas par šīs problēmas reālo apjomu, tomēr ir zināms, ka vīriešus tā skar mazāk.