Dzirdēt patiesus vārdus nav patīkami

Daoisma pamats ir meklējams dabas kultā. Daoisms pievēršas dabai un tās likumiem. Cilvēkam ir jāiemācās pielāgoties tai un nevajag iejaukties tās kārtībā. Cilvēks var kļūt laimīgs tikai sekojot dabas noteiktajam ceļam. Pēc dao būtības cilvēkam ir jānošķiras no pasaules un jācenšas sevi pēc iespējas vairāk pilnveidot, jo daoismā svarīgākais ir pats indivīds. Dao pavediens strāvo cauri visam, caur to rodas visas radības, un ja mēs esam spējīgi aptvert seno laiku dao mēs ar to varam pārvaldīt mūsdienas. Apskaidrotais nekad necenšas būt liels, tādēļ arī spēj būt dižens un varens, viņš nekrāj īpašumu, tieši otrādi, viņš to cenšas vairāk iedot citiem, apskaidrotais izvairās no straujā, krāšņā un majestātiskā. Tas, kurš pilnībā seko dao ir augstākā tikuma cilvēks. Daoismā nav novārtā pamestu būtņu, ļaudis cenšas viens otram palīdzēt, proti, dao labos ļaudis dara par slikto skolotājiem un sliktos ļaudis par slikto sekotājiem, un nekāda gudrība no maldīšanās nepaglābj.

Domājot, cik daudz no dao būtības ir sabiedrībā, var apmulst. Pat nevar saprast smieties vai raudāt, jo tik tiešām ir sajūta, ka sabiedrībā, kurā es dzīvoju, nav nekā.