Dzīves līmeņa salīdzinājums Baltijas valstīs

Aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni puse (50%) aptaujāto par Baltijas valsti, kas pēc neatkarības atgūšanas sasniegusi vislielākos panākumus, atzinuši Igauniju, 29% to norādījuši par Lietuvu. Savukārt Latviju kā Baltijas valsti, kas pēc neatkarības atgūšanas sasniegusi vislielākos panākumus, minējuši tikai 8% iedzīvotāju .

Raksturojot datus, sākotnēji jāatzīmē, ka visās analizētajās sociāldemogrāfiskajās grupās Igaunija un Lietuva par veiksmīgām atzītas biežāk nekā Latvija. Latviju par valsti, kas pēc neatkarības atgūšanas ir sasniegusi vislielākos panākumus, biežāk nekā caurmērā atzinuši respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem un iedzīvotāji, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī pārsniedz Ls121. Igauniju kā Baltija valsti, kas pēc neatkarības atgūšanas ir sasniegusi vislielākos panākumus, biežāk nekā caurmērā minējuši aptaujātie vecumā no 25 līdz 34 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, latvieši, LR pilsoņi, valsts sektorā nodarbinātie, iedzīvotāji, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir robežās no Ls46 līdz Ls85 vai pārsniedz Ls121, un aptaujas dalībnieki Vidzemē. Aptaujas rezultāti liecina, ka Lietuvu par Baltijas valsti, kas pēc neatkarības atgūšanas ir guvusi vislielākos panākumus, biežāk nekā caurmērā uzskatījuši iedzīvotāji, kuri vecāki par 45 gadiem, citu tautību pārstāvji, respondenti bez LR pilsonības, aptaujātie, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir robežās no Ls86 līdz Ls120, kā arī Rīgā un Latgalē dzīvojošie.

Tabulā (att. nr. 2) ir redzas inflācijas pieaugums. Inflācija ir makroekonomikas rādītājs, kurš parāda vispārējo cenu līmeņa kāpumu, un attiecīgi arī pirktspējas samazināšanos laika gaitā. Inflācija ir viena no lielākām problēmām, kuru ir grūti kontrolēt. Lietuvā ir zemākais inflācijas pieaugums un Igaunijā pēc 1997. gada ir nav bijusi augstāka par 5.6 %. Latvijai 2002. gadā bija zemākais rādītājs 2.0 %, bet pēdējos gados (2004 2005 gados) ir augstākais starp Baltijas valstīm.

Lietuva (kā pirmā no PSRS republikām) pasludināja savu neatkarību 1990. gada 11. martā. Padomju Savienība centās apspiest Lietuvas neatkarības centienus līdz 1991. gada augustam, kad sabruka pati savienība. Krievu armija pilnībā atstāja Lietuvu 1993. gada 31. augustā.

83,5% no Lietuvas iedzīvotājiem ir lietuvieši. Lielākās minoritātes ir krievi (6%), poļi (6%) un baltkrievi (1,5%). Iedzīvotāju skaits 3 592 561.

Lietuvas ekonomikas izaugsme negaidīti paātrinājās 2005. gada otrajā ceturksnī saskaņā ar provizoriskiem Lietuvas Statistikas pārvaldes datiem reālais IKP ir palielinājies, kamēr pirmā ceturkšņa pieaugums veidoja tikai 5,7 procentus. Šāds paātrinājums izraisīja strauju tautsaimniecības pieaugumu par 7 procentiem gada pirmajā pusē. Labā ziņa ir tāda, ka tautsaimniecības izaugsme ir sabalansēta: visi galvenie tautsaimniecības sektori attīstījās pietiekoši strauji, kamēr lauksaimniecības, apstrādes rūpniecības, celtniecības, viesnīcu un restorānu, transporta, noliktavu un sakaru sektora pieauguma rādītāji bija augstāki par kopējiem ekonomikas rādītājiem.