Dzīves steiga un atliktie mirkļi

Tieši tā – varbūt rīt. Šodien Tev nav laika. Rīt Tu aizkavēsies. Tev neatliek laika sev. Arī ne citiem. Kas notiek? Kur Tu paliec? Vai soli aiz manis? Varbūt vienu pirms? Es nezinu! N E Z I N U! Es vispār neko nezinu. Un nesaprotu. Bet – kurš tad zina? Laikam taisnība vien ir tiem, kas saka, ka jāļaujas mirklim un jāizdzīvo mirklis. Jābauda tas neilgais laika sprīdis, kad esi te. Es nevaru prasīt, lai Tu vienmēr esi līdzās. Kopā būšana nav tikai domāšana vienam par otru. Arī Tev ir savas lietas. Arī man. Cik sasodīti grūti to ir saprast!

Es droši vien vēlos pārāk daudz.