Džodžs Orvels „Dzīvnieku ferma”
Vecais Majors - godalgotais vidējās baltās šķirnes kuilis.
Bendžmins - vecs ēzelis, filozofs. Simbolizē inteliģenci. Vienmēr neapmierināts, noliedz labo un ļauno.
Mollija -balta, skaista, bet dumja ķēve, kas cenšas pievērst sev uzmanību ar ārējo izskatu (pirmā atkārtoti nodibina sakarus ar cilvēkiem (simbolizē buržuāziju)).
Bokseris - zirgs, melnstrādnieks, strādā vairāk par citiem (simbolizē darbaļaudis).
Blūbela, Džesija, Pinčers - suņi, kas pilda savu pienākumu.
Sniedziņš - gudrs, labs līderis, bet centrēts uz vienu lietu.
Frederika kungs - labi koptās kaimiņu fermas „Pinčerfīldas” īpašnieks (simbolizē Nacistiskās Vācijas diktatoru Ādolfu Hitleru).
Misters Pilkingtons - kaimiņu fermas „Foksvudas” īpašnieks (simbolizē Liebritāniju un ASV).
Vimpers - Napoleona nolīgtais cilvēks, kas ir fermas saikne ar ārpasauli.
Minimuss - fermas dzejnieks, poētiķis, kas slavināja Napoleonu.
Mozus - krauklis, kas stāsta pārējiem dzīvniekiem par Cukurkarameļu kalnu un paradīzi (simbolizē mūžīgo konflikti starp reliģiju un komunismu).
Īss sižets:
Fermas dzīvnieki tiek sapulcināti vienkopus un vecais Majors izstāsta savu sapni tādejādi iedvesmojot pārējos revolūcijai.
Vecais Majors mirst, bet dzīvnieki noorganizē spontānu sacelšanos un padzen fermas īpašniekus.
Tiek mainīts fermas nosaukums - no „Muižas ferma”uz „Dzīvnieku ferma”.
Pēc „Laidara kaujas” tiek piešķirti pirmās un otrās pakāpes dzīvnieku ordeņi.
Visi strādā ļoti daudz, bet visvairāk Bokseris.
Napoleons padzen Sniedziņu no fermas un pēctam piesavinās Sniedziņa izstrādātos vējdzirnavu plānus.
Cūkas pārvācas dzīvot uz saimniekmāju un pamazām maina agrākos 7 baušļus.
Tiek noslēgta kopīga vienošnās starp cūkām un cilvēkiem, tiek rīkotas dzīres.
Septiņi baušļi:
Katrs, kas staigā uz četrām kājām vai kam ir spārni, ir draugs.
Neviensdzīvnieks nedrīkst gulēt gultā.
Neviens dzīvnieks nedrīkst nogaināt otru dzīvnieku.
Napoleons nāk pie varas - „Napoleons līdz ar suņiem, kas viņam sekoja, tagad uzkāpa uz paaugstinājuma, kur reiz bija stāvēji majors, turēdams savu runu. Napoleons paziņoja, ka no šā laika svētdienas rītu sapulces vairs nenotikšot. Tās esot gluži liekas, viņš teica, un tīrā laika šķiešana. Turpmāk visus jautājuus, kas attiecas uz darbiem fermā, izšķiršot īpaša Cūku Komiteja, kuru vadīšot viņš pats. Cūkas pulcēšoties atsevišķi un pēc tam paziņošot savus lēmumus pārējiem. Dzīvnieki joprojām salasīšoties svētdienas rītos, lai salutētu karogam, nodziedātu „Angļu zvērus”un saņemtu rīkojumus nākamajai nedēļai, taču nekādu debašu vairs nebūšot.”
Viedokļa izteikšanas neispējamība - „Četri jauni brokoļi priekšējā rindā izgrūda spalgus nepatikas kviecienus, pielēca kājās un visi reizē sāka runāt. Taču suņi, kas sēdēja ap Napoleonu, negaidot dobji, draudoši ierūcās, un cūkas apklusa un atkal apsēdās.”
Strādnieku sauklis - „disciplīna, biedri, dzelzs disciplīna!”
Vecā vadoņa kults (Ļeņina kults) - „Vecā Majora galvaskauss bija izrakts no augļudārza, notīrīts un novietots uz celma karogmasta pakājē, līdzās bisei.”
Piespiedu „brīvprātīgais”darbs - „...bet augustā Napoleons paziņoja, ka jāstrādā būšot arī svētdienas pēcpusdienās. Šis darbs gan bija pilnīgi brīvprātīgs, taču katram dzīvneikam, kurš no tā izvairījās, barības devu samazināja par pusi.”
Cūkas uzsāk dzīvi saimniekmājā - „Tieši ap šo laikucūkas pēkšņi pārvācās uz saimniekmāju un apmetās uz dzīvi tur. Dzīvnieki atkal šķitās atceramies, ka senajās dienās pret to bijusi pieņemta rezolūcija, un Kviecējam atkal izdevās viņus pārliecināt, ka tā nu vis neesot Absolūti nepieciešams, viņš teica, lai cūkām, kas esot fermas smadzenes, būtu mierīga vietiņa, kur strādāt. Vadoņa cieņai ( pēdējā laikā, runājot par Napoleonu, viņš bija sācis lietot titulu „Vadonis”) arī vairāk atbilstot dzīve mājā, nevis vienkāršā cūkkūtī.”
Tiek mainīts 4. bauslis - „Neviens dzīvnieks nedrīkst gulēt gultā ar palagiem.”
Izreiķināšanās ar ideoloģiskajiem pretiniekiem - „Es brīdinu iekvienu šīs fermas dzīvnieku - turiet acis vaļā! Jo mums ir pamats domāt, ka šobrīd mūsu vidū slapstās viens otrs no Sniedziņa slepenajiem aģentiem!”, „Četras cūkas trīcēdamas gaidīja. Izskatīdamās bezgala vainīgas. Napoleons uzaicināja viņas atzīties noziegumos. Šīs bija tās pašas četras cūkas, kas iebilda, kad Napoleons atcēla svētdienu Sapulces.”, „kad atzīšnās bija galā, suņi tūliņ pat pārkoda visām četrām cūkām rīkles...”
Sākotnējais mērķis - „Ja viņa pati toreiz būt iztēlojusies nākotni, tad garā skatītu dzīvneiku sabiedrību, kas brīva no bada un pātagas, kur visi ir vienlīdzīgi, katrs strādā atbilstoši savām spējām, stiprais aizsargā vājo, kā viņa ar savu priekškāju bija aizsargājusi apmaldījušos pīlēnus tonakt, kad Majors turēja runu.”
Brīvas gribas un darbības ierobežošana - „Viņš paziņoja, ka ar īpašu Biedra Napoleona dekrētu „Angļu zvēri”esot atcelti. Turpmāk šo dziesmu esot aizliegts dziedāt.”
Viens sauklis visiem - „Dzīvnieku ferma, Dzīvnieku ferma, neļaušu, lai tevi piemeklē posts!”
6. baušļa labojums - „Neviens dzīvnieks nedrīkst nogalināt otru dzīvnieku bez iemesla.”
Napoleona tituli - „...Visu Dzīvnieku Tēvs, Cilvēces Briesmas, Aitukūts Aizstāvis, Pīlēnu Draugs un tam līdzīgi.”
5. baušļa labojums - neviens dzīvnieks nedrīkst dzert alkoholu pār mēru.”
Šķiru dalījums - „...sivēniem bija aizliegts spēlēties ar citu dzīvneiku mazuļiem.” , „...ikvienam dzīvniekam, ja viņš uz takas satiekas ar cūku, ir jāatkāpjas malā, kā arī tas, ka visām cūkām, lai kāda būtu to pakāpe, ir privilēģija svētdienās iesiet astē zaļu lenti.”
Romāns ar nesaudzīgu un vienlaikus asprātīgu satīru vēršas pret totalitārismu - gan pasaulē jau pieredzēto, gan to, kas iespējams nākotnē, ja cieši neturēsimies pie demokrātijas principiem.
Cilvēks nav nekas labāks par dzīvnieku, tieši tāpēc var rakstīt grāmatas par dzīvniekiem ar to domjot cilvēkus. Pasaules literatūrā tas ir diezgan izplatīts paņēmiens, sēkot jau ar Ēzopa fabulām.
Grāmata liek aizdomāties par mūsu attieksmi un izturēšanos. Par to ko bieži vien neapzināti, kā arī apzināti nodarām apkārtējiem. Augstprātība, pazemojums, naids...
Romāns ir veidots politiskas alegorijas formā un balstīts uz notikumiem, kas norisinājās PSRS Josifa Staļina valdīšanas laikā.
„Laidara kauja” kurā dzīvnieki uzvar siombolizē Pilsoņu karu Krievijā no 1917. līdz 1922. gadam.
Napoleons - tēls, kas balstīts uz Josifa Staļina personas un viņš ar militāru spēku ir ieguvis diktatora lomu un brīžiem pat personības kultu citu dzīvnieku vidū.
Sniedziņš - tēls, kurā saredzama saistība ar pazīstamā revolucionāra un Staļina opozicionāra Ļeva Trocka personu.
Kviecējs - kaut kas līdzīgs preses sekretāram, kas attaino Staļina vienu no uzticamākajiem līdzgaitniekiem Vjačeslavu Molotovu.
Vimpers - Bernards Šovs, cilvēks, kas1931. gadā apmeklēja Padomju Savienību un pēc tam pārējai pasaulei stāstīja par redzēto.
Mozus - Grigorijs Rasputins, līdzeklis, kas derēja tikai kā dzīvnieku masu nomierināšanas līdzeklis.
Kāršu spēle - Teherānas konference, kur visi viens otram glaimo vienlaicīgi krāpjoties spēlē
