Dzīvsudrabs: īpašības un ietekme uz vidi

Dzīvsudrabs ir samērā inerts metāls ar viszemāko kušanas temperatūru, normālos apstākļos dzīvsudrabs ir šķidrums. Dabā dzīvsudrabs ievērojamos daudzumos ir sastopams oksīda veidā. Dzīvsudrabs veido sakausējumus ar ļoti daudziem metāliem, ieskaitot zeltu, alumīniju un sudrabu, bet ne ar dzelzi. Savienojumos dzīvsudrabam parasti ir vērtība +1 vai +2, ļoti retos gadījumos var būt arī +3. Tīrs dzīvsudrabs nav pārāk toksisks, taču tā organiskie savienojumi (it īpaši metildzīvsudrabs) ir ļoti toksiski. Dzīvsudrabam ir samērā laba korozijas izturība un tā savienojumi ir diezgan nestabili. Dzīvsudrabu rūpnieciski iegūst no cinobra rūdas.

Jautājums: Kā pareizi jāsavāc dzīvsudrabs no saplīsuša termometra, un ko ar to darīt pēc tam? Kur izmest, kam nodot?

Ja saplīsis dzīvsudraba termometrs, saplīsušais termometra gals jāaizlīmē ar leikoplastu, lai neizlītu atlikušais dzīvsudrabs. Termometrs jāievieto neplīstošā traukā ar vāku. Izlijušais dzīvsudrabs, ja iespējams, rūpīgi jāsavāc (vislabāk dzīvsudraba pilieniņus savākt, izmantojot papīra lapu) un arī jāievieto traukā ar vāku. Tā kā termometrā dzīvsudraba nav daudz, veicot šos pasākumus, būtisks kaitējums veselībai nevar rasties.

Metāliskais dzīvsudrabs visbiežāk cilvēka organismā nonāk ieelpojot, aptuveni 80% no tā, kas atrodas telpā, organismā nonāk caur plaušām. Ja norij metālisko dzīvsudrabu, tikai 0,01% uzsūksies.

Ieelpošana ir tiešas briesmas pat dzīvībai, norīšana – atkarībā no daudzuma, no viena termometra var sagaidīt minimālu simptomātiku un, visticamāk, nekas cilvēkam nenotiks.

Pirmās sūdzības var būt par elpošanas sistēmu, proti, neizskaidrojams klepus. Bez tam var būt galvassāpes, var būt sāpes vēderā, sāpes krūškurvī, var rasties arī caureja. Noteikt diagnozi ārstiem ir ļoti grūti – ja novērojamas sāpes vēderā, domā - kaut kas ar vēderu. Īstenībā pie vainas šajā gadījumā ir dzīvsudrabs.

Hroniska saindēšanās ir vēl sarežģītāka. Devas mazas, bet viss notiek ļoti ilgā periodā. Cilvēki kļūst uzbudinātāki, viņus var vieglāk sakaitināt, viņus moka bezmiegs, apetītes traucējumi, izmaiņas mutes dobumā, var būt izmaiņas arī nierēs.

Dzīvsudrabs un tā savienojumi cilvēkiem, ekosistēmām un dzīvajai dabai ir toksiski. Metāls ir noturīgs un vidē var pārvērsties par dzīvsudraba vistoksiskāko formu — metildzīvsudrabu, kas jo īpaši uzkrājas un koncentrējas ūdenī esošajā pārtikas ķēdē. Risku veselībai rada arī tieša saskare ar dzīvsudrabu, ieelpojot tā tvaikus un uzņemot to caur ādu. Tā kā lielu daļu dzīvsudraba izmanto mājsaimniecības mērierīcēs, toksiskais metāls nonāk atkritumu poligonos. No turienes dzīvsudrabs var lēnam noplūst vidē, īpaši apdraudot virszemes ūdeņus.

Dzīvsudrabs (Hg) ir šķidrs sudraba balts spīdīgs toksisks metāls. Indīgs gan pats metāls gan tā ķīmiskie savienojumi. Rūpniecībā lieto metālisko dzīvsudrabu un tā organiskos savienojumus (sublimātu, dzīvsudraba nitrātu, kalomelu).