Džordža Orvela "Dzīnieku ferma"

Džordža Orvela darbs „Dzīvnieku ferma” liek aizdomāties par kārtību, kas valda pasaulē un sistēmu, kas pārvaldījusi visu iepriekšējā gadsimtā. Man dīvaini šķita, ka „Dzīvnieku ferma” nodēvēta par pasaku – šķiet, ka tikai retais nesaprot tās patiesos tēlus un nozīmīgās idejas par to, ka „Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet citi ir vienlīdzīgāki”.

Pasakas saturā, galvenokārt, atspoguļota dzīvnieku fermas iemītnieku attieksme un ieguldījums valdošajā sistēmā. Visi, sākot no cūkām līdz pat zirgiem, grib mainīt valdošo kārtību, lai viņi varētu baudīt sava darba augļus, nevis vienkārši saņemt iztikas minimumu. Taču viss izvēršas savādāk, kad paliek sliktāk nevis labāk. Daži sāk apdomāt iespēju pretoties tam, kas nemaz nenāk pašiem par labu, bet citi vēl joprojām akli seko ticībai, ka būs labāk un viss izdosies tiklīdz būs pabeigts nākamais uzdevums. Dzīvnieki turpina strādāt, bet daudzi ir neapmierināti. Viņi klusē, pretošanās nodarīs pāri tikai viņiem pašiem. Viss, kas atliek, ir iekšējais konflikts par savu attieksmi un rīcību atbilstošajos apstākļos.

„Dzīvnieku fermā” svarīgākais ir varas dalīšana. Apvērsums notika, lai viena persona vai personu grupa nevarētu uzkundzēties pārējiem, bet tas noveda tikai pie vēl plašākas kundzības. Šī problēma aktuālāka bija 20.gs., kad daļā pasaules valdīja sociālisms. Ideoloģija, kurā visiem jābūt vienlīdzīgiem, bet šķiet, ka reālajā pasaulē tas nevar pastāvēt, jo vienmēr ir vajadzīgs līderis un parasti tā ir persona, kas ir varena un spējīga, tāpēc arī alā spēj pakļaut citus.