E - bizness

E komercijas lietošana sākās jau 1970.gadā ar tādu izgudrojumu, kā elektronisko naudas līdzekļu pārvešanu. Tomēr, lietošana aprobežojās ar lielām firmām un dažām drosmīgām mazajām firmām. Tad nāca elektroniskā datu apmaiņa (EDI) sākot ar finansu transakcijām līdz citiem transakciju procesu veidiem un paplašināja firmu piedalīšanos sākot ar finansiālajām organizācijām, līdz ražotājiem, mazumtirgotājiem, pakalpojumiem un citām biznesa formām. Ar Interneta komercializāciju, klāt nāca apmēram 60 miljoni potenciālo klientu, E komercijas lietošana strauji izvērsās. Pēdējos piecos gados mēs bijām liecinieki daudziem novatoriskiem lietojumiem, no reklāmas līdz ūtrupei un virtuālās realitātes pieredzei. Gandrīz katrai vidējai un lielai firmai ASV jau ir WEB lappuse. Daudzas ir plašas; piemēram, 1997 General Motors Corporation piedāvāja 16000 informācijas lappuses, kas ietvēra 98000 linkus par viņu produkciju, pakalpojumiem, un saistītiem jautājumiem.Ekstranet

Precīza ekstranet definīcija vēl tiek izgudrota, bet universālākā apstiprinātā ir: tīkls, kas saista biznesa partnerus vienu ar otru pa Internetu saistot kopā viņu korporatīvos intranetus. Termins “ekstranet” nāk no “extended intranet”. Galvenais ekstraneta mērķis ir sekmēt sadarbību starp firmām.

Ekstranet lieto tās pašas pamatinfrastruktūras komponentes, ieskaitot serverus, TCP/IP protokolus, e pastu un WEB pārlūkprogrammas, kā Internet. Pamatā komunikāciju veic ar Internet nodrošinājumu. Tas saista firmu intranet ar piegādātājiem, klientiem un tirdzniecības partneriem. Ekstranet ļauj cilvēkiem ārpus firmas, strādāt kopā ar firmas iekšējiem darbiniekiem.

Ekstranet, līdzīgi intranet, ir tipiski aizsargāts ar ugunsmūri un slēgts apmeklētājiem. Tas ir atvērts atzīmētajiem piegādātājiem, klientiem un citiem biznesa partneriem, kam ir pieeja caur Internet.Kā iepirkties internetā?

Pavisam nesen Latvijā ir atvērusies on line izsole.

Tā pagaidām ir vienīgā šāda veida izsole Latvijā.

Pats vienkāršākais un izplatītākais izsoles tips ir atsevišķu priekšmetu pārdošana. Izsole notiek ar augšupejošiem piedāvājumiem, un tas potenciālais pircējs, kas piedāvā vislielāko cenu, kļūst par attiecīgā priekšmeta ieguvēju izsoles noslēguma brīdī.

Pārdevējam ir tiesības noteikt fiksētu vai minimālo pārdošanas cenu, zemāk par kuru attiecīgo partiju pārdot nevar.

Atsevišķu priekšmetu pārdošanai ir paredzēta arī izsole Vickrey. Šis izsoles veids ir interesants ar to, ka tas dalībnieks, kas ir piedāvājis visaugstāko cenu un līdz ar to ir vinnējis izsoli, maksā nevis savu piedāvāto cenu, bet nākamā izsoles dalībnieka nosolīto cenu. Šis izsoles veids atļauj neuztraukties par konkurentu piedāvātajām likmēm. Jūs norādāt Jūsu izvēlētās partijas pieņemamo cenu un mierīgi gaidāt izsoles beigas. Ja Jūsu cena izrādīsies vislabākā, Jūs būsiet uzvarējuši. Bet maksāt nāksies nevis Jūsu piedāvāto cenu, bet gan to cenu, ko būs nosaucis pēc cenas lieluma nākamais izsoles dalībnieks. Par šī izsoles veida izgudrošanu Viljamam Vikrejam (Vickrey) 1996. gadā tika piešķirta Nobela prēmija.

Tā ir speciāla izsole vairumtirdzniecībai, kurā pārdevējs, ar minimālo starta cenu, piedāvā noteiktu vienību skaitu, kas ietilpst partijā. Pircēji sacenšas, piedāvājot minimālo cenu par partiju, un izsoles beigās uzvaru gūst tas pircējs, kas piedāvājis visaugstāko cenu, bet uzvarētājs maksā par partiju minimālo izsoles gaitā piedāvāto cenu. Līdz ar to, tirgojoties ir iespējams pārspēt visas konkurentu likmes un uzvarēt divkārt – iegūt visu attiecīgās partijas preci un samaksāt par to ievērojami mazāk nekā attiecīgais dalībnieks ir bijis gatavs maksāt. Tomēr šeit ir sava viltība, piemēram, ja izsolē ir izstādīta partija, kas sastāv no 25 preces vienībām par 4 LVL, un uz tām pretendē 45 dalībnieki. Tomēr preces vienības var saņemt tikai 25 dalībnieki, ja tie piedāvājuši vienādu cenu. Bet ja kāds no viņiem piedāvās 40 LVL par vienu vienību, viņš neapšaubāmi kļūs par preces ieguvēju.