E Kampanella "Saules pilseta"

Džiāns Domeniko Kampanella (Toms) , kurš dzīvojis 1568. – 1639. g., ir pieskaitāms pie viena no dižākajiem agrīnā utopiskā komunisma pārstāvjiem. Kā jau agrīnā utopiskā komunisma pārstāvjiem pienākas, Kampanella savus uzskatus saskaņo ar reliģiski mistiskiem uzskatiem, aizraudamies ar maģiju un astroloģiju. Par savu brīvdomību un sazvērestības mēģinājumu, Kampanella samaksāja ar 27 gadiem ieslodzījumā. Cietumā tiek sarakstīta utopija ar nosaukumu “ Saules pilsēta,“ kas datēta ar 1602. gadu, bet izdota pēc 20 gadiem.

Plakanikas dominikāņu klosterī Kampanella nodevās filozofijas un ticības mācības apgūšanai. Viņa dzīvi izmainīja Fransiskāņu mūku organizētais disputs, uz kuru dominikāņu mūki Kampanellu nosūtīja. Tas tik spēcīgi iedarbojās uz viņu, ka to vairs neapmierināja viduslaiku autoritātes, kas valdīja klosteros, viņš sāka apšaubīt pašu Aristoteli.

Kampanellas brīvdomība izpaudās ne tikai uzskatos, bet arī rīcībā, ignorējot pāvestu un izmantojot klostera bibliotēku, par ko viņš tika apcietināts, nosūtīts uz Romu un stājās inkvizīcijas priekšā.

Kampanella sarakstījis daudzus darbus, kas ir arī visai pretrunīgi. Dažos viņš uzstājās kā reformācijas kustības pretinieks, pierādot, ka pāvestam savā pakļautībā jāapvieno visi kristieši un jākļūst ne tikai par baznīcas, bet arī par valsts galvu.

Kaut arī Kampanella baudīja apkārtējo rūpes un mīlestību, filozofs Gasendī sniedza savu atbalstu, tomēr Kampanella dzīvoja lielā trūkumā.

Kad viņš saņēma Romas atļauju izdot savus kopotos rakstus, 1639.gadā Kampanella nomira, izdevis vien tikai pirmos sējumus.

Kampanella “Saules pilsētā “ cenšas parādīt ideālu valsts pārvaldīšanu, progresīvu priekš 16. gadsimta – tā ir republika. Bet noliekot visgudrāko, spējīgāko un stiprāko – Sauli republikai pa virsu, īstenībā veido monarhiju.

Bet kā izvēlēties šo priesteri – Sauli? Sākot ar to, kad bērni tiek mācīti lasīt un rakstīt, sākas novērošana – kādam amatam atbilst katra bērna spējas. Apmācība noris ar ļoti progresīvām metodēm: bērniem, vecu priesteru pavadībā, jāstaigā un jāskraida gar pilsētas mūriem, uz kuriem vizuāli parādīts viss, kas apgūstams. Tie ir dažādi amati, rakstīšanas un lasīšanas māksla, rēķināšana un valodas, bērniem nav jāsēž pie grāmatām. Šī apmācība notiek līdz noteiktam vecumam, pēc tam katrs stājas padomes priekšā. Padomē amatpersonas tad arī izlemj, par vai pret noteiktas personas izraudzīšanu kādam amatam. Neviens cits nevar gūt Saules amatu, izņemot to, kurš pārzina visu tautu vēsturi, visas to parašas, reliģiskos rituālus, likumus, visas republikas un monarhijas likumdevējus un zinātņu, arodu izgudrotājus, un debess uzbūvi un vēsturi. Ir jāzina fizika, matemātika, astroloģija, metafizika un teoloģija. Tādējādi ir iepriekš zināms, kurš kļūs par Sauli. Par sauli netiek iecelts, ja nav sasniedzis 35 gadu vecumu un netika nomainīts līdz tam laikam, kamēr neatradīsies kāds gudrāks par savu priekšteci.