Edvarda Venska dzeja: mīlestība un rūpes

Ar šīm Venska Edvarda dzejas rindām gribu izteikt savu viedokli par laikmeta saulgriežiem gan visā Latvijā, gan manā dzimtajā Ļaudonā. Visas emocijas un atmiņas es vēlējos, lai man pastāsta mana vecmamma, kas ir pārcietusi ļoti daudz.

Iztaujājot vecvecākus un cita vecāka gājuma cilvēkus, uzzināju gan par ulmaņlaikiem Latvijā, gan Ļaudonā. Toreizējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis daudz braucis apkārt un daudz saticies ar lauksaimniekiem, citu nozaru pārstāvjiem. Stāsta, ka viņš braucis bez kādām apsardzēm viņš jutās drošs, jo cilvēki viņu mīlēja un cienīja.

Ļaudonieši Krustkalnos, tagadējā Krustkalnu rezervātā, iestādīja pats K.Ulmanis ozulu, uzcēla lapenīti, ko nosauca par 15. maija birzi. Katru gadu 15. maijā rīkoja lāpu gājienu uz 15. maija birzi. Ļaudonas vidusskolas novadpētniecības materiālos redzamas fotogrāfijas par šiem gājieniem. Visā Latvijā valdīja sakoptība, kuras diemžēl pietrūkst mūsdienās. Arī manā Ļaudonā virmoja dzīve. Biedrības mājā, kurā bija 1000 vietas,(zālē 800, balkonā 200) spēlēja teātrus, rīkoja dažādus pasākumus. Strādāja vairāki veikali, frizētava, fotogrāfs, pasts, maizes ceptuve, skola, vilnas vērptuve. Šo visu mierīgo dzīvi pārtrauca karš. 2 pasaules karš. Līdz ar to visā Latvijā izmainījās ierastā dzīve. Ļaudis devās bēgļu gaitās. Citi devās uz ārzemēm. Tikai tagad atklājas, cik daudz cilvēku dzīvi ir izmainījis karš. Karš aizdzina prom no Latvijas daudz gaišu cilvēku. Šeit gribu pieminēt arī ļaudoniešus: Andreju Eglīti, Ernu Ķikuri. Andrejs Eglītis atgriežas uz dzīvi Latvijā, mira Latvijā, un ir apglabāts dzimtās Ļaudonas kapos.

Arī Ļaudona cieta kara laikā. Vācieši nodedzināja visu pilsētiņu. Neaizskartas palika tikai trīs mājas. Uzspridzināja Ļaudonas luterāņu draudzes baznīcu, kas bija viena no skaistākajām Latvijā. Vēlāk drupās atrada vācu karavīru mirstīgās atliekas, kas laikam bija iegājuši apraudzīt baznīcas iekšpusi. Arī uzspridzināja tiltu pār Aivieksti. Uz Mārcienas pusi aiz Krustkalniem nocietinājās vācu karaspēks, krievu karaspēks bija kalna otrajā pusē, un kaujas bija ļoti sīvas. Izmantoja gan lielgabalus, gan katjušas, kas spļāva uguni kā no pūķa galvām. Pamazām kaujas...