Edvards Grīgs

Edvards Grīgs (Edvard Grieg) ir dzimis 1843. gada 15. jūnijā, Bergenā. Jau agrā bērnībā viņam bija īpaša interese par mūziku un klavierspēli, kas, bez šaubām, bija viņa mātes, Bergenas labākās klavierskolotājas, iespaids. Par spīti savai devai pretestības, kad jautājums nonāca līdz klavierpraksei, Grīga mīlestība uz mūziku arvien pieauga, līdz viņa vienīgā vēlēšanās bija kļūt par mūziķi.

Grīgs iestājās mūzikas konservatorijā Leipcigā, kur viņš uzkrāja zināšanas par Eiropas mūzikas tradīcijām. Galveno uzmanību studiju laikā viņš veltīja Mocarta un Bēthovena darbiem, taču atrada laiku arī jaunākiem komponistiem, kā piemēram, Mendelsons, Šūmans un Vāgners. 1862. gadā viņš pabeidza Konservatoriju ar izcilību.

Edvards Grīgs gribēja rakstīt norvēģu mūziku, taču saprata, ka viņam būs jāpamet valsts, lai augtu kā komponists. Rezultātā viņš pārcēlās uz Kopenhāgenu, kur dzīvoja tādi komponisti kā Nils V. Gāde (Niels W. Gade), Emīls Hornemans (C.F. Emil Horneman), Augusts Vindings (August Winding) un Gotfreds Matisons Hansens (Gottfred Matthison Hansen). Gāde bija atzīts komponists, un kļuva par Grīga pirmo patieso mūzikas elku.

Vairāki Kopenhāgenā satiktie ļaudis kļuva par Grīga draugiem mūža garumā. To vidū bija norvēģu komponists Rikards Nurdroks (Rikard Nordraak), kura entuziasms attiecībā uz visu norvēģisko drīz vien pārgāja arī uz Grīgu. Taču svarīgākais cilvēks, kuru Grīgs satika Kopenhāgenā, bija Nīna Hāgerupa (Nina Hagerup). Grīgs patiesi iemīlējās, un viņi slepus saderinājās 1864. gada Ziemassvētku brīvdienās. Saderināšanās fakts nonāca atklātībā 1865. gada pavasarī, un Grīga saderināšanās dāvana Nīnai bija četras dziesmas, kuru vārdus bija sarakstījis pāra labs draugs Hanss Kristians Andersens (Sirds melodijas, Opus 5).

Grīgs pārcēlās no Kopenhāgenas uz Kristiāniju, lai palīdzētu galvaspilsētā veidot savu Norvēģijas mūzikas kopienu.