Edvarts Virza: latviešu prozas klasika

Edvarta Virzas īstais vārds ir Jēkabs Edvards Liekna. Viņš ir senas zemgaļu dzimtas pēctecis. Viņš dzimis 1883. gada 27. decembrī Emurgas (Salgales) pagasta Rāceņos ( mātes dzimtas mājās). Ģimenē viņš ir lolots, vērīgs, kustīgs un zinātkārs zēns.

Vecākiem piederēja turīgas lauku mājas. Virzas dzimtajām mājām ir sena vēsture, bet tuvinieki – vitāli un mākslinieciski apdāvināti cilvēki. Bērnībā Edvarta garīgo pasauli ietekmēja 3 cilvēki: vecmāte, vectēvs un māte. Vectēvam Pēterim piemita bohēmiska daba un stāstītāja talants. Savukārt vecmāte Anna bija tautas ticējumu, burvību, leģendu zinātāja. No viņas dzejnieks pārmantojis interesi par etnogrāfisko un mistisko. Māte, iespējams bijusi tā, kas dzejniekam personificējusi visa dzīvā garīgās kopības, izjūtas. Mātei Edvarts veltījis vienu no saviem visspēcīgākajiem dzejoļiem.

Edvarta jūtīgā dvēsele bērnu dienu pārdzīvojumus „Billītēs” saglabā kā latviešu lauku sētas un cilvēku dzīves ideālu.

Līdz pat 1915. gada vasarai, kad Edvarta ģimene spiesta doties bēgļu gaitās. Virza dzīvo vecāku dzimtmājās „Billītēs” netālu no Iecavas. Viņš studēja franču klasisko un 19. – 20. gadsimta mijas dzeju, krievu modernos dzejniekus un antīkos autorus. Posmā līdz 1915. gadam viņam ir vērtību atklāšanas, padziļināšanas laiks – pasauli, cilvēkus, notikumus viņš sāk skatīt un izprast 2 plāksnēs – reāli konkrētajā un simboliski mitoloģiskajā.

1915. gadā vācu lode nogalina dzejnieka vismīļāko cilvēku – māti. 1916. gadā viņš kļūst par latviešu strēlnieku Zemgales 5. pulkā kopā ar citiem latviešu rakstniekiem un māksliniekiem.

1907. gadā tika izdots Virzas pirmais dzejoļu krājums „Biķeris”, kuru daudzi pazīstami rakstnieki uztvēra kā reti talantīga dzejnieka debiju. Lielāko daļu lasītāju šokēja viņa dzeju noslēptais un kaislais jutekliskums, sievietes fiziskā skaistuma tēlojumam un erotisko instinktu atklātībai.

Jau krājumā „Biķeris” bija redzama Virzas tieksme visu izteikt konkrētā, sulīgā un reljefa tēlā, iekšējā nepieciešamība izprast savu dziņu un alku dziļo jēgu. Latviešu dzejā ienāca autors, kurš paplašina mūsu lirikas tematiku, kura tēlainības arsenāls liecina par mākslinieciskās personības oriģinalitāti un spēku, kā arī par labu dzejas skolu. Edvarta Virzas daiļrade kopumā – nepieciešamība meklēt visa esošā pirmpamatus, pirmcēloņus.