Ēģipte sizolācija spozitīvās un negatīvās sekas

Ēģipte savdabīga valsts ar saviem uzskatiem un interesantu tuksnešainu ģeogrāfisko stāvokli, kas panāca viņu izolētību. Tās izdzīvošanu uzturēja Nīla. Ēģiptes izolācijai bija gan savi plusi un mīnusi, taču kā tas kopumā sekmēja valsts attīstību un pastāvēšanu?

Valsts bija stipri noslēgta zeme, nošķirta no apkārtējās pasaules. Apkārtējie tuksneši to izolēja pilnīgi no visa svešu kultūru ietekmes, pasargājot no iekarotājiem un stipri apgrūtināja sakarus ar citām zemēm.

Manuprāt, Ēģiptes izolācijas pozitīvās iezīmes bija vadībā, salīdzinājumā ar negatīvām. Viena no lielākām noraidošajām sekām un, man šķiet, ka tā ir arī pamata, ir tā, ka tā bija izolēta tādā daudzumā, ka tika apgrūtināti sakari ar citām zemēm, kas, protams, sekmēja arī dažādu preču importu ārpus valsts robežām. Viņiem lielākoties piegādāja kokmateriālu un metālu, kas bija nepieciešams greznuma priekšmetu izgatavošanā un kulta vajadzībām, taču tas nebija iespējams ar visām valstīm, kā jau arī tas neizdotos. Neregulāri sakari tika nodibināti ar Arābiju, Puntu, Kipru, intensīvāki ar Priekšāziju.

Pozitīvo iezīmju, protams, ir manāmi vairāk. Kā pirmo minēšu Ēģiptes nodrošinājumu pret iebrucējiem. Plašie tuksneši ar retām oāzes vietām padarīja grūtāku pretinieku nokļūšanu un uzveikšanu, kā arī valsts bija mazāk ievērojama uzbrucēju acu lokā, jo jau tikai domas par tās atrašanas vietu un ģeogrāfisko stāvokli lika tiem aizdomāties par gaidāmajām grūtībām.