Ēģipte: valsts pārskats un politiskā situācija

Ēģiptei ir raksturīga sausa, karsta vasara un vēsa ziema. Tam iemesls ir tuksnešaina teritorija, kurā dienas temperatūra vietām var sasniegt +50C un nakts – pat līdz 10C (retos gadījumos).

Lietus Ēģiptē vietām līst tikai reizi vairākos gados. Visā teritorijā vidēji gadā izlīst līdz 100mm nokrišņu, bet visvairāk lietus ir sastopams Ziemeļu daļā, nedaudz vairāk par 100mm gadā. Precīzāks nokrišņu sadalījums pa mēnešiem ir redzams tabulā kopā ar vidējo temperatūru.

Ēģiptē galvenais no dabas resursiem ir nafta (kartē– oil). 1999. gadā Ēģiptē vidēji ieguva 852000 naftas mucas (barrels tilpuma mērvienības) dienā, tas ir mazāk, salīdzinot ar daudzumu, ko ieguva 1996. gadā – 922000 mucu dienā. Tajā pašā laikā degvielas patēriņš valstī strauji aug, pateicoties straujajai ekonomiskajai attīstībai, tāpēc tagad valstī cer atrast jaunas atradnes, kas palīdzētu naftas ieguves daudzumu stabilizēt. Pašlaik to iegūst pamatā no četrām vietām: Suecas jūras līcis (70%), Rietumu tuksnesis, Austrumu tuksnesis un no rajona, ko sauc Sinai Peninsula.

Dabasgāze (kartē gas) Ēģiptei arī ir viens no galvenajiem dabas resursiem. Tās straujā ieguve sākās deviņdesmito gadu sākumā, kad ļoti īsā laikā tika atklātas vairākas tās atrāšanās vietas – Nīlas deltā un Austrumu tuksneša rajonā. Kopš tā laika dabasgāzes resursi tiek strauji izmantoti. 1999. gadā to ieguva 2,3 biljonu kubikpēdu (angļu mērvienības),un ap 2002. gadu tiek plānots sasniegt 3 biljonus. Šogad Ēģiptē tika atklātas papildus atradnes, kurās varētu būt apmēram 42,5 triljoni kubikpēdu.

Papildus vēl iegūst fosfātus (kartē ph), dzelzs rūdu (kartē Fe), sāli (kartē Sa) un akmeņogles (kartē C). Agrāk Ēģiptē ieguva zeltu un granītu, bet to resursi jau ir izlietoti.

Lielākā daļa no Ēģiptes iedzīvotājiem ir tiešie seno ēģiptiešu senči, pārējie ir arābu pēcteči, kas iebruka valstī 641. gadā un iekaroja to Islamam, vai arī arābi, kas ir ieceļojuši, kā arī grieķu, romiešu, turku pēcteči un ieceļojošie armēņi, itāļi, sīrieši un ebreji. Cittautiešu skaits samazinājās pēc 1956. gada, pēc Suecas krīzes, kad augošais ēģiptiešu nacionālisms “izrādīja nepatiku” pret tiem. Tagad tas kopumā nepārsniedz 10% no viesiem Ēģiptes iedzīvotājiem.

Pašlaik Ēģiptē ir 68’494’584 iedzīvotāju (2000. gada dati ANO). Iedzīvotāji pārsvarā izvietojušies Nīlas piekrastē, tās deltā un Suecas kanāla reģionā (skat kartē). Apdzīvotās vietas vēl ir sastopamas vietās, kur ir naftas un akmeņogļu atradnes, kā arī pie oāzēm. Vidējais iedzīvotāju blīvums visā teritorijā ir apmēram 69 iedz./km2, bet reģionos, kurus pārsvarā apdzīvo, tas ir, apmēram 5% no visas teritorijas, iedzīvotāju blīvums ir 1900 iedz./km2. Tur dzīvo 99% no visiem iedzīvotājiem.

Iedzīvotāju skaits kopš astoņdesmitajiem gadiem Ēģiptē ir samazinājies no 2,5% (1980.) līdz 1,78% (2000.). Iemesls tam ir migrācija Ēģiptes iedzīvotāji labprāt brauc strādāt uz citām valstīm. Pašlaik apmēram 2,5 miljoni cilvēku strādā citās valstīs. Dzimstība pašlaik sasniedz 26 cilvēkus no 1000, bet mirstība – 8 no 1000.