Ēģipte: vēsture un kultūras mantojums
AGRĀ VALSTS (ap 3000 – ap 2800 p. m. ē. ).
SENĀ VALSTS(ap 2800 – ap 2250 p. m. ē. ).
VIDĒJĀ VALSTS(ap 2050 – ap 1700 p. m. ē. ).
GrieĶu romiešu periods(331 p. m. ē. 395 m. ē. ).
PilsĒtas ĒĢiptĒ.
SabiedrĪbas struktūra.
Valstiskums un valstu tipi senajĀ ĒĢiptĒ.
ValdniecĪba un valdnieks.
Priesteri un rakstveži.
TirdzniecĪba.
Priekšstati par pĒcnĀves likteni.
DzĪvnieki ĒĢiptiešu reliĢijĀ.
BalzamĒšana.
Kapu noslĒgšana.
Piramîdas.
Matemātika.
Skaitīšanas metodes. (Aritmētika).
Ģeometrija.
Valdīja 3. – 6.dinastija. Galvas pilsēta bija Memfisa. Blakus kopienas īpašumam radās privātīpašums uz zemi. Nostiprinājās valdnieka vara un izveidojās patstāvīga armija. Faraoniem Heopsam, Hefrenam un Mikerinam tika celtas grandiozas kapenes – piramīdas, izmantojot vergu un zemnieku darbaspēku. 5. un 6.dinastijas valdīšanas laikā centralizētā vara novājinājās un lielāku varu ieguva naidīgo nomu aristokrātija. Iestājās pirmais Ēģiptes sairuma posms ap 2250 – ap 20500.
Valdīja 11. – 13.dinastija. galvaspilsēta bija Tēbas. 12. dinastija valdīšanas laikā tika veikti plaši apūdeņošanas darbi Faijūmas oāzē. Ieviesās bronzas izstrādājumi. Paplašinājās maiņa ar Sīriju, Krētu un Puntu. Faraona Senuserta III. valdīšanas laikā (19. gs. pirmajā pusē) Ēģipte pievienoja kušu līdz Nīlas otrajām krācēm, faraona Amenemheta III. valdīšanas laikā (19. gs. otrajā pusē) nostiprinājās valdnieka vara, par galvaspilsētu kļuva Itari. Mantiskās nevienlīdzības pastiprināšanās izraisīja nabadzīgo ļaužu sacelšanos. 18.gs. Ēģiptē iebruka hiksi. Iestājās otrais Ēģiptes sairuma posms (ap 1700 – 1580).
Tajā valdīja 18. 20. dinastija. Galvaspilsēta bija Tēbas. 18. dinastijas pirmais faraons Jahmoss 1 padzina hiksus no Ēģiptes. Lietošanā plašāk ieviesās bronza radās pirmie dzelzs izstrādājumi, tika uzlabota metālapstrādes tehnoloģija, attīstijās zemkopība un amatniecība. Faraoni Tutmoss I, Tutmoss III, Amenhoteps II pievienoja Ēģiptei Sīriju, Palestīnu un Kušu līdz Nīlas ceturtajām krā...cēm. Nostiprinājās verdzības iekārta. Amenhotepa III valdīšanas laikā (15. gs. otrajā pusē). Ēģipte sasniedza savu lielāko varenību. Tempļu bagātības un priesteru ietekmes palielināšanās noveda pie sadursmes starp priesteriem un faraonu Amenhotepu IV (Ehnatonu), kas ieviesa saules dieva Atona kultu. 19. dinastijas ievērojamākais pārstāvis Ramzess II (valdīja 14. gs. beigās un 13. gs. vidū) cīnijās ar hetiem, lai iekarotu Sīriju. Faraona Ramzesa II pēcteču Marneptas un Ramzesa III valdīšanas laikā (13. gs. otrajā pusē un 12. gs. sākumā) tika atsists "jūras tautu" un lībiešu uzbrukums. Ilgstošie kari un brīvo zemnieku eksplutācijas pastiprināšanās izraisīja iedzīvotāju nemierus (13. gs. beigās). Milzīgie ziedojumi tempļiem un celtniecībai iztukšoja valsts kasi. Kas izraisīja Ēģiptes politisko, ekonomisko un militāro novājināšanos.
Izplatījās dzelzs apstrāde (no 7. vai 6. gs.), attīstijās naudas saimniecība un augļošana, pastiprinājās parādu verdzība. 11. un 10. gs. mijā valsts atkal saira. 10. gs. vidū lībiešu algotņu vadonis Šešonks I kļuva par pirmo 22. dinastijas faraonu. Par galvaspilsētu kļuva Būbastija. 8. gs. otrajā pusē Ēģipte nonāca Kušas valsts varā, bet 671 Ēģipti iekaroja asīrieši. Ēģipti atbrīvoja un apvienoja Saisas valdnieks Psametihs I (26. dinastijas pirmais faraons, kurš valdīja no 663 610 vai 600). Saisas dinastijas valdīšanas laikā (663 525) izveidojās cieši tirdznieciskie sakari ar Vidusjūras baseina austrumu daļas zemēm. 525 Ēģipti iekaroja Persijas valdnieka Kambūza II armija, pie varas nāca 27. (persiešu) dinastija. Ap 404. gadu Ēģipte atguva neatkarību. Valdīja 29. 30. dinastija. 331 Ēģipti pilnīgi iekaroja Maķedonijas Aleksandrs. Notika rietumu kultūru un Ēģiptes kultūras saplūšana.
- Microsoft Word 25 KB
- Latviešu
- 18 lapas (5369 vārdi)
- Universitāte
-
