Ēģipte – viena no senākiem valstīm pasaulē, Ēģiptes māksla – ir viena no agrākiem noguldījumiem cilvēka vēsturē.
Pēc Ēģiptes apvienošanas viena valstī IV. – II. gs. p.m.ē. sākas Ēģiptes mākslas uzplaukums.
Sens faraonu saraksts dalījās uz dinastijām. Katra faraona mērķis bija izveidot uzplauktu un stabilo civilizāciju.
Eksistēja nedaudz cilvēka tiesības, kas veidoja sabiedrības dzīvi stabilāko:
•Īpašuma tiesības.
•Savstarpējas saistības.
•Laulības un ģimenes saistības.
•Krimināltiesības un process.
Ēģiptē arī bija zemes īpašuma veidi:
•Valsts īpašumi.
•Tempļu īpašumi.
•Privātie īpašumi.
•Kopienu īpašumi.
Cilvēki varēja veidot dažādus darījumus ar zemi: dāvināt, pārdot, atstāt mantojumā. Privāta īpašumā arī bija kustamie īpašumi: vergi, lopi, inventārs utt.
Pastāvēja dažu veidu līgumi:
•Aizņemšanas līgums.
•Pieņemšanas līgums.
•Nopirkšanas un pārdošanas līgums.
•Zemes īpašuma rentes līgums.
•Kravas līgums.
•Biedrības līgums.
Tas liecina par kartību sabiedrības dzīvē.
Krimināllikumā sena Ēģiptē bija ierakstīti šādi pārkāpumi:
1.Valsts pārkāpumi: nodevība, sazvērestība, nemieri, valsts noslēpuma izpaušana;
2.Reliģiskie pārkāpumi: svēto dzīvnieku nogalināšana, burvība;
3.Privātpersonas pārkāpumi: nogalināšana, novirzīšana no ārsta līgumiem cilvēka nāves gadījumā;
4.Privātīpašuma pārkāpumi: zādzība, apkrāpšana ar nepilnu mēru, apkrāpšana svarā;
5.Goda un cieņas pārkāpumi: laulības pārkāpums, izvarošana.
Sodīšanas galvenais mērķis bija iebaidīt. Bija dažādi nežēlīgie sodi, bieži izmantoja nāves sodu. Arī bija tādi sodi, kā cietuma ieslodzīšana, nodošana verdzībā un naudas sodi.
Process iesacījās pēc cietuša sūdzības. Par pieradījumu izmantoja lieciniekus, zvērestus, arī bija pieļautas spīdzināšanas. Secinājumu obligāti pierakstīja.
Ēģiptiešu reliģiskie priekšstati atšķiras no tagadējas, jo ēģiptiešu dieviem bija kā dzimšanas nozīme, tā arī nāves.
Dievišķa faraonu valdībā pirmā vieta stāvēja reliģiska māksla. Sakrālie mākslas darbi bija: piramīdas, tempļi, kapenes, sienas mākslas darbi un statujas. Bareljefu sižeti bija galvenajā lomā, kas saistīja divus un cilvēkus, galvenokārt faraonus. Cīņas tēli, upurēšanas un pēcnāves dzīvi ēģiptieši cieši saistīja ar dzīves tēliem, ar prieku un ar nāve.
Apmēram no 3400. g. p.m.ē. ar mumifikācijas mākslu gatavoja mirstošo ķermeņus ceļojumā citā pasaulē.
Ēģiptiešu mākslinieki nezināja perspektīvas, bet ar visiem spēkiem centējas parādīt savu īsto dzīvi.
Ēģiptē agrāk, nekā citās valstīs izveidojas šķīru sabiedrība un Ēģipte ir pirmais valsts pasaulē. Pēc visiem uzrakstītiem faktiem var secināt, ka Ēģiptiešu civilizācija bija viena no miermīlīgākiem un gaišākajiem civilizācijām cilvēka vēsturē.
