Ēģiptes piramīdu iespējamā izcelšanās
Piramīdas ir apaugušas ar mistiskām leģendām. Gizas piramīdu kompleksā līdz mūsdienām saglabājušās 10 akmens piramīdas 50 kvadrātkilometru platībā. Trīs lielās Gizas piramīdas kļuvušas par neatņemamu Ēģiptes simbolu un pazīstamākajām celtnēm pasaulē. Visas trīs piramīdas uzceltas tā, lai nākamā būtu zemāka par iepriekšējo. Senajā Ēģiptē svēti godāja vecākus, tādēļ dēls nekad neatļāvās celt savu piramīdu augstāk par to, ko uzcēlis tēvs. Mēs varam tikai apbrīnot seno ēģiptiešu zināšanas, tehnoloģiju un to kā viņi organizējuši darbu. Daudzi, kas stāv blakus šīm būvēm prāto, vai tās patiešām cēluši senie cilvēki. Daži cilvēki tic, ka piramīdas cēluši atnācēji no kosmosa, citi, ka tās cēluši atlanti. Piramīdas bija vai nu faraonu kapi, vai arī to kapakmeņi. Senatnē piramīdām nebija tagad raksturīgo pakāpienu. Tās bija apšūtas ar pulēta kalķakmens blokiem tā, ka piramīdu virsma bija gluda un mirdzēja saulē. Kā liecināja sengrieķu vēsturnieks Hērodots, kurš vēl redzēja tās visā greznumā, atstarpes starp apšuvuma plāksnēm nav bijušas manāmas.
Gīzas piramīdu komplekss tiek uzskatīts par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, jo mūsdienu cilvēcei nav saprotams, kā cilvēki Senajā Ēģiptē spēja uzcelt tik lielu būvi ar tik precīziem aprēķiniem. Piramīdu būves tehniskajos jautājumos vēl ir daudz mīklu, taču nav pārliecinošu atrisinājumu. Ēģiptes piramīdu izvietojums liecina, ka aprēķini balstās ne tikai uz matemātiskiem aprēķiniem, arhitektūras un būvniecības likumiem, bet arī uz tādiem faktoriem, kā, piemēram, debespuses, zvaigžņu izvietojums un pieņēmumi, ka zeme ir apaļa.
