Eiropas Savienība: Lats vai Eiro - kurš valdīs 21 gs

ES dalībvalstis šobrīd ir 15: Beļģija, Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Dānija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Grieķija, Spānija, Portugāle, Austrija, Somija un Zviedrija.

Eiropas Savienības reģionālās attīstības politikas veidošanos var iedalīt vairākos posmos:

1958.g. tika izveidota Eiropas Investīciju banka, kas līdz pat šai dienai sniedz

1979. gads tiek parakstīts līgums par Grieķijas pievienoљanos.

1995. gada 1. janvārī par Eiropas Savienības dalībvalstīm kļūst Austrija, Zviedrija un Somija.

1985. gadā EK Padomē Milānā tiek izvirzīti vairāki priekšlikumi:

1987. gadā stājas spēkā Vienotās Eiropas Līgums (VEL).

ES dalībvalstis šobrīd ir 15 ( Beļģija, Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Dānija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Grieķija, Spānija, Portugāle, Austrija, Somija un Zviedrija).

Šobrīd uz iestāšanos ES pretendē 11 valstis Polija, Ungārija, Čehija, Slovakija, Slovēnija, Rumānija, Bulgārija, Baltijas valstis un Kipra. Sešas no tām Polija, Ungārija, Čehija, Slovēnija, Igaunija un Kipra, domājams, kļūs par Eiropas Savienības dalībvalstīm jau līdz 2006. gadam (t. s. ”Pirmā viļņa” valstis).

1997. gada jūlijā Amsterdamā sāk darbu kārtējā ES starpvaldību konference, kurai bija jāizšķiras par tālāku ES politisko un ekonomisko integrāciju, kā arī par ES tālāko paplašināšanos austrumu virzienā.

Kopš 1991.gada, kad Eiropas Savienība atzina Latvijas neatkarību, starp Latviju un Eiropas Savienību ir noslēgti vairāki līgumi.

Līgums starp LR un EEK par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību (1992)

1995.gadā tikko ievēlētās 6.Saeimas politiskās partijas parakstīja deklārāciju par atbalstu Latvijas iestājai Eiropas Savienībā. 6.Saeimas politisko partiju deklarācija par Latvijas iestāšanos ES, 14.10.1995.

1997.gada augustā Eiropas Komisija publicēja Viedokli par Latvijas pieteikumu iestāties ES. Latvijas valdības atbilde uz šo dokumentu bija LR valdības memorands par Eiropas savienības Komisijas dokumentu "Agenda 2000 Eiropas Komisijas atzinums par Latvijas pieteikumu iestāties ES"

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par Eiropas Savienību, lēmumiem, kas tiek pieņemti valdībā, Saeimā un valsts pārvaldē saistībā ar latvijas integrāciju Eiropas Savienībā Eiropas integrācijas birojā tika izstrādāta Stratēģija sabiedrības informēšanai par Eiropas Savienību un Pasākumu plāns 1998. 1999.gadiem. 1998.gada 28.aprīlī šī stratēģija tika apstiprināta Eiropas integrācijas padomes sēdē.

Latvijai 1991. G. 18. Septembrī tika piešķirts viesa status EP Parlamentārajā asamblejā. Latvija par pilntiesīgu EP dalībvalsti pēc ilgstoša politiska dialoga kļuva 1995. g. 10. februārī.

Kaut gan vienots tirgus kā mērķis tika izvirzīts jau sākotnējā Eiropas Ekonomiskās apvienības līgumā, virzība uz to bija lēna. Vienotās Eiropas līgums noteica, ka vienotā tirgus mehānismiem jābūt pilnībā izstrādātiem līdz 1992. gada 31. decembrim proti, līdz šim laikam jānodrošina brīva

nodrošināt savu valstu ekonomisko un sociālo progresu, kopīgi likvidējot barjeras, kas sadala Eiropu

• Komisija, ierosina visus tiesību aktus, vada Eiropas Sociālo fondu, daudzas programmas un iniciatīvas, kuru mērķis ir sasniegt sociālās politikas mērķus. Galvenā atbildība par minēto pasākumu īstenošanu gulstas uz Komisijas V Nodarbinātības, rūpniecības attiecību un sociālo lietu Ģenerāldirektorātu. Komisija nodrošina līguma noteikumu izpildi, formulē rekomendācijas, tiesīga piedalīties dažādu pasākumu izstrādāšanā, īsteno piešķirtās pilnvaras un ik gadus sniedz ziņojumus par ES darbību. Komisija sastāv no 20 nacionālo interešu neatkarībai uzticīgiem locekļiem, kuri dod ierosmi Savienības pasākumiem (pa diviem locekļiem no Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Spānijas un Vācijas, pa vienam no Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Grieķijas, Īrijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Portugāles, Somijas un Zviedrijas). Komisiju vada Prezidents un seši viceprezidenti. Par Eiropas Komisijas prezidentu 1999. gadā tika ievēlēts Romano Prodi (Itālija).