Eiropas Savienības (ES) Revīzijas palāta

Galvenā Revīzijas palātas funkcija ir finanšu kontrole un revīzija. Tai ir tiesības veikt pārbaudes gan juridiskām, gan fiziskām personām, kam ir saistība ar ES budžetu. Palātas kontrolei pakļauts viss ES budžets, ES aizņēmumu un aizdevumu piešķiršanas politika, kā arī ES institūciju izveidotās un to pakļautībā esošās organizācijas. Revīzijas palāta revidē ES un tās izveidoto struktūru rēķinus, pārbauda ES ieņēmumu un izdevumu likumību un regularitāti, pārliecinās par budžeta izlietošanas pamatotību.

Revīzijas palātas locekļi ir tiesīgi pārbaudīt piešķirto līdzekļu izmantošanu saņēmējvalstīs. Revīzijas palāta var veikt "līdztekus kontroli". Tas nozīmē, ka pārbaudi var sākt arī pirms finanšu galīgā aprēķina. Līdzās formālai rēķinu pārbaudei Revīzijas palāta novērtē izdevumu efektivitāti un rentabilitāti. Rēķinu pārbaudes bāzi galvenokārt veido finanšu dokumenti. Revīzijas palātai ir tiesības pieprasīt un saņemt visu nepieciešamo informāciju no citām institūcijām, un visu dalībvalstu institūciju un iestāžu pienākums ir atbalstīt Revīzijas palātas veicamo darbu.

Katra finanšu gada beigās Revīzijas palāta sagatavo gada pārskatu, pamatojoties uz kuru Eiropas Parlaments apliecina EK budžeta izpildi. Gada pārskats tiek nodots citām Eiropas Kopienas iestādēm un publicēts „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" kopā ar šo iestāžu atbildēm uz Revīzijas palātas apsvērumiem. Revīzijas palāta var iesniegt īpašus ziņojumus un atzinumus par noteiktiem jautājumiem un problēmām. Turklāt Revīzijas palāta konsultē ES Padomi un citas institūcijas atsevišķu lēmumu pieņemšanas procesā.

Revīzijas palāta nodrošina, ka ES līgumi tiek interpretēti un lietoti saskaņā ar likumu. Revīzijas palāta var konstatēt, ka dalībvalstis ir nekorekti pildījušas līgumos ietvertās prasības, taču tās lēmumi nav juridiski saistoši. Revīzijas palātas pienākums ir informēt atbildīgās iestādes situācijas tālākai risināšanai vai arī iesniegt prasību Eiropas Kopienu Tiesā, ja finanšu procesā vai līgumu izpildē tā ir atklājusi nelikumības vai arī ir radušās aizdomas par tām.

Nicas līgums nosaka, ka Revīzijas palātā ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts. Tātad Revīzijas palātu veido 25 locekļu kolēģija.

Revīzijas palātas locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi. Revīzijas palātas priekšsēdētājs tiek ievēlēts no locekļu vidus, un viņa pilnvaru ilgums ir trīs gadi. Katram kolēģijas loceklim ir piešķirta atsevišķa kontroles loma. Revidenti ir sadalīti četrās pamatgrupās, kuras veic tām piešķirto jomu kontroli un revīziju.

Revīzijas palātas funkciju izpildi un darbību nodrošina kvalificēti darbinieki no visām dalībvalstīm, lielākā daļa no viņiem ir augsti kvalificēti revidenti. Pirms Nicas līguma stāšanās spēkā viņus uz sešiem gadiem pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu vienbalsīgi iecēla ES Padome. Tagad Revīzijas palātas locekļu sarakstu apstiprina ES Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu. Atbrīvot no amata viņus var tikai ar tiesas lēmumu.

Revīzijas palātas locekļus izraugās no personām, kas savās valstīs darbojas vai ir darbojušās neatkarīgās revīzijas iestādēs vai ir īpaši kvalificēti šim amatam. Viņu neatkarībai ir jābūt neapšaubāmai. To nosaka EK dibināšanas līguma 247.pants. Revīzijas palātas līdzstrādnieki nedrīkst uzņemties nekādu citu algotu vai neatalgotu darbu. Revīzijas palātas darba tehnisko pusi nodrošina sekretariāts, ko vada ģenerālsekretārs.