Eižens Finks,Mišels de Nostardamus

Tādā dzīves posmā, kad cilvēkam klājas labi, par savu nākotni domā visai maz vai pat nedomā par to nemaz. Tikai tad, kad dzīve ieiet fāzē, kur sagaida nepatikšanas, turklāt nav zināms, cik ilgi šī nelaime pastāvēs, tikai tad viņa skatiens pievēršas nākotnei. Cilvēks labprāt vēlētos uzzināt, cik ilgi vēl būs jāiztur un vai sekos dzīves apstākļu uzlabošanās. Tāda ir situācija, kurā tiek iztaujātas personas, kas spēj ielūkoties nākamībā.

Šo darbu izvēlējos, jo mani interesē uzzināt par to, kas sagaida cilvēci nākotnē. Bez šaubām paralēli pareģošanai iet arī zīlēšana, tāpēc mazliet arī par to šajā darbā. Šajā pētnieciskajā darbā ir sniegts izklāsts par latviešu slavenāko pareģi Eiženu Finku, pasaules slavenāko pareģi Mišelu de Nostradamu un pareģošanu kopumā.

Mana darba mērķis ir iepazīt slavenāko pareģu dzīvi un pareģojumus. Darba uzdevumi ir: izzināt Nostradama un Finka pareģojumus un to nozīmi mūsdienās, atklāt, vai zīlēšana un pareģošana ir viens un tas pats, uzzināt skolēnu zināšanu līmeni par pareģiem, zīlēšanu un pareģošanu kopumā.

Citi viņu mīlēja, cienīja, citi savukārt viņu necieta. Svarīga loma Finka slavas vairošanā bija Rīgas presei. No tā laika avīzēm Finku bez ierunām atzina

1939.gada beigās, kad jau pilnus apgriezienus bija uzņēmis Otrais pasaules karš, Finks esot teicis, ka gara acīm redzot Berlīnes ielās krievu zaldātus. Padomju okupācijas varai nekāds Finks nebija vajadzīgs. Padomju laikā okultisma tāpat kā seksa taču nebija. Okupācijas represiju mašīna bija paredzējusi Finka likvidāciju. 1941.gada 14.jūnijā viņu arestēja. Viņu tiesāja, inkriminējot to pašu, ko daudziem citiem, pretpadomju aģitāciju un spiegošanu. Pie Finka taču nāca ārvalstu sūtņi, bijušie baltgvardi emigranti, pāris reižu viņa fotosalonā bija iegriezies arī Šinke, kuru 1941.gada martā čeka arestēja kā vācu militārā izlūkdienesta rezidentu Latvijā.

neizbēgamajā karā starp Vāciju un PSRS, Vācija uzvarēs neilgā laikā”. Kā tad bija ar tiem krievu zaldātiem Berlīnē... Nāves sodu tomēr nomainīja ar astoņiem gadiem lēģerī. Tur viņš esot pareģojis lēģera vadībai, dažādiem čekas virsniekiem, tāpēc izturēšanās pret viņu bijusi ciešama, dabūjis vieglākos darbus, labāku pārtiku.

1951.gadā Rīgā izplatījās baumas, ka gaišreģis atgriezies. Tā arī bija. Atkal pie viņa nāk daudz cilvēku, šoreiz gan to nevar darīt atklāti, čekas modrā acs vēro. Tomēr tautā runāja, ka Finks esot pareģojis labu nākotni okupētajai Latvijai, tas jau par 1991.gadu, kad Latvija būs brīva, gan par to, ka Latvija uzplauks, kad valsts priekšgalā būs sieviete. 1958.gadā Finks nomira, nesagaidīdams savu pareģojumu piepildījumu.

Gandrīz katrs ir kaut ko dzirdējis par Nostradama pareģojumiem. Līdz šim tie piepildījušies mats matā. Bet kas pasauli sagaida jaunajā gadu tūkstotī? Iespēju izzināt nezināmo mums sniedz slavenai 16.gs. astrologs, galma ārsts, alķīmiķis, tā dēvētais “melnais pāvests” Nostradams.