Ekonomikas starptautiskie aspekti Integrācija pasaules ekonomikā

Starptautiskā tirdzniecība un specializācija. Cilvēkiem ir atšķirīgi talanti, spējas, intereses un cilvēki ir individualitātes , tāpēc katrs specializējas tajās jomās, kas viņam padodas. Ļoti reti ir sastopami cilvēki, kas ir speciālisti visās jomās. Tāpat ir arī ar valstīm, katra valsts ražo atšķirīgas preces un pakalpojumus, tāpēc tās arī savā starpā tirgojas. Valstis atšķiras ar ģeogrāfisko novietojumu, klimatiskajiem apstākļiem, ar iedzīvotāju skaitu un attīstības līmeni utt. Šīs atšķirības izraisa to, ka kādai valstij var būt priekšrocības attiecībā pret citu valsti kādas konkrētas preces ražošanā, piemēram, Latvija nevarētu sekmīgi ražot un pārdot apelsīnus, jo mums nav piemērots klimats kā tas ir Marokā un Spānijā. Starptautiskā tirdzniecība dod iespēju valstīm specializēties, attīstīties tādā ražošanā, ko tā veic vislabāk. Ir vairāki labumi, ko valsts iegūst no starptautiskās tirdzniecības:

 Valsts var importēt preces, kuras pašas nevar saražot. Šī ir vecākā starptautiskā pārdošanas forma, kā arī tā joprojām ir svarīga mūsdienu tirdzniecības daļa. Tirdzniecība ar citām valstīm dod iespēju cilvēkiem iegūt daudz plašāku preču klāstu, daudzveidību, nekā tās pašas var saražot. Piemēram ,Latvijā bez ārzemju firmu piedāvājuma apģērbā un apavu sfērā būtu ļoti mazs sortiments.

 Sīkāka specializācija nozīmē lielāku izlaidi un mazākas izmaksas. Lielākā pasaules tirdzniecība notiek starp valstīm, kas savām vajadzībām var saražot daudzas no precēm, ko viņas importē. Cēlonis tam, ka piemēram, Japāna, ļoti daudz importē sadzīves tehniku ir tas, ka šī nozare ir ļoti attīstīta un preces ir ļoti kvalitatīvas. Šī tirdzniecība dod iespēju valstīm specializēties to preču ražošanā, kur tām ir kādas priekšrocības salīdzinājumā ar citām valstīm. Specializācija palielina pasaules kopējo preču izlaidi, preces tiek ražotas lielākā daudzumā un ar mazākām izmaksām.

Starptautiskā tirdzniecība dod iespēju iegūt visas preces, ko mēs vēlamies un kas ir vajadzīgas. Es nespēju iedomāties, kā tas būtu, ka Latvijai savām vajadzībām būtu jāražo visas nepieciešamais sākot ar tehniku un beidzot ar pārtiku. Valsts ir spējīga iegūt vairāk preču un pakalpojumu specializējoties un tirgojoties, nekā mēģinot ražot visu, ko tā spēj.