Ekonomiskā spiegošana

Mēs dzīvojam informācijas laikmetā, visvērtīgākais resurss ir informācija. Tās ir galvenais iemesls kāpēc ir jāvāc informācija no citiem un jāsargā savējā.

Daudzi izlūkošanas speciālisti atzīst, ka spiegošanas paņēmieni, ko izmanto kara laikā, tagad tiek izmantoti biznesa sektorā. Regulāri tiek iesūtīti aģenti ASV firmās, kompromitē vadošos darbiniekus un citādi cenšas izspiegot kompāniju darbību. Atsaucoties uz ASIS (American Society for Industrial Security) rūpnieciskā spiegošana kopš 1985. Gada ir pieaugusi par 260%. Zaudējumus, ko nodarījusi rūpnieciskā spiegošana ASV ekonomikai vērtē uz $50 miljardiem gadā. Prognoze – pieaugs līdz $260 miljardiem gadā.

Uzņēmumu drošības sistēmas netiek galā, ja runa ir par ekonomisko spiegošanu. Tie ir piemēroti lai aizsargātu kompānijas darbiniekus un īpašumu (fizisko), taču nespēj tikt galā ar elektroniskajiem saziņas līdzekļiem. Pārliecība, ka parastie līdzekļi spēs nosargāt kompānijas tirgus noslēpumus un darbības, ir novecojusi. Faktiski šāda pārliecība mūsdienās jau robežojas ar bezatbildību

Problēma ir tā, ka amerikāņu uzņēmumiem ir naivi priekšstati par to kas notiek. Patiesībā daudzi ASV uzņēmumu vadītāji šo parādību uzskata pat par labu – tā veicina konkurenci un tehnoloģijas attīstību. “Mēs piekrītam, ka ir ideju migrācija uz ārvalstīm, taču tas tikai uzkarsē mūsu R&D nodaļu. Mēs radīsim vēl vairāk jaunu ideju,” tā kāds vadošās radio aparatūras ražotājfirmas vadītājs. Šāda nostāja ir nepieņemama īpašniekiem, finansu institūcijām un apdrošināšanas kompānijām, kam jāuzņemas (jānes) zaudējumi.

Pret ekonomisko spiegošanu nav tādu vienkāršu risinājumu. Protams, ir veidi kā cīnīties ar šo parādību un tie ir balstīti uz augstākās vadības iesaistīšanu. Tikai dažiem kompāniju vadītājiem ir militāra izglītība, nevienam nav pārāk cieši kontakti ar izlūkošanas dienestiem. Patiesībā, ir vērojama tendence turēt valdību no uzņēmuma pēc iespējas tālāk, kas daudzos gadījumos arī ir pareizākais. Tagad ir absolūti nepieciešams saprast izlūkošanas funkcijas un tās nozīmi modernas ekonomikas karā – tas ir izdzīvošanas jautājums. Cīņai ar ekonomisko spiegošanu būs vajadzīgi vadītāji, kas zināšanām par izlūkošanu un pretizlūkošanu. Tad viņiem ir jāievieš uzņēmumā izlūkošanas un pretizlūkošanas sistēmas. Atšķirībā no parastajām uzņēmuma drošības sistēmām izlūkošanas sistēmu galvenais uzsvars ir likts uz informāciju – vākšanu, analīzi, informācijas izmantošanu un cīņa pret informācijas zagšanu no uzņēmuma un citām spiegošanas formām. ASV apmēram 5% uzņēmumu ir biznesa izlūkošanas sistēmas, turpretī Japānā tādas ir 100% uzņēmumu.