Biosfēra- Zemes dzīvais apvalks
Biotops- sauszemes vai ūdenstilpes nogabals, kurā ir vienveidīgi vides apstākļi, aizņem konkrēta biocenoze
Populācija- vienas sugas īpatņu kopa, kas apdzīvo noteiktu teritoriju, atšķiras no citām populācijām
Biocenoze- noteiktā teritorijā mītošs organismu kopums (viss dzīvais)
Ekosistēma- organiskā kopā ar abiotisko vidi, kurā tie mīt (biocenoze+biotops)
Ekoloģiskā niša- sugas funkcionālā vieta ekosistēmā
Sukcesija- pakāpeniska bioloģisko struktūru nomaiņa laikā
Ekosistēmas produktivitāte- organisko vielu daudzums ekosistēmā
Producenti- autotrofie organismi (veido biomasu no organiskām vielām)
Konsumenti- producentu radīto organisko vielu patērētāji
Reducenti- destruktori (organismi,kas veic organisko vielu mineralizēšanu)
Ekosistēmas komponenti-
•Biocenoze (fitocenoze(augi), zoocenoze (dzīvn.), mikrobiocenoze (mikroorg.))
•Biotops (abiotiskie faktori (t, mitrums, gaisma), biotiskie faktori (org.ietekme un mijiedarbības))
Latvijā dabiskās ekosistēmas- purvs, mežs, ūdenstilpes
Dabiskā- veidojusies dabiski, tās veidošanā nav piedalījies cilvēks (purvs, upe, mežs,okeāns, randu pļavas)
Mākslīgā- nav veidojusies dabiski, to radījis cilvēks ( akvārijs, sakņu dārzs, parks, pļava)
Ekosistēmu sukcesija:
•Iniciālā jeb sākuma stadija- neliels sugu skaits un tās ir mazprasīgas pēc ekoloģiskajiem apstākļiem (kāpu apaugšana ar augāju)
•Seriālās stadijas- biocenozes secīgi nomaina viena otru, arī sugas mainās (kāpa-priežu mežs- egļu mežs- lapu koku mežs)
•Terminālā stadija- pēdējā stadija,kurā ekosistēma sevi izsmēlusi (tuksnesis)
Ekosistēmu tofiskā struktūra:
•Veido biocenozes locekļu barošanās attiecības
•Lai akcentētu barošanās attiecību nozīmi- P, K, R- trofiskie līmeņi
•Zāle(k)- govs (K1)- vilks (K2)- cilvēks (K3)
Ja trofiskajā ķēdē iztrūkst kāds posms, attiecīgais organisms centīsies pielāgoties galveno barības objektu nomainot. Tā rezultātā samazinās attiecīgo organismu daudzums, var mainīties pat ekosistēma
Vielu un enerģijas plūsma-
•Ekosistēma- atklāta sistēma,kas funkcionē tikai tad, ja saņem enerģiju no ārienes (saules enerģ.)
•Visi ekosistēmas organismi piedalās enerģijas vielas un informācijas apritē
•Vielu apritē: fototrofie org.(veic fotosintēzi), hemotrofie org. (hemosintēzes process- baktērijas), heterotrofie org. (izmanto producentu saražoto produkciju), hemosintēze- vielas ražo ķīmisku procesu rezultātā
•Ekosistēmas produktivitāti ietekmē- abiotiskie faktori (barības vielu daudzums autotrofajiem organismiem, gaismas un ūdens daudzums, gaisa t, augsnes sastāvs)
•Ekosistēmas produktivitāti ierobežo- ūdens daudzums (tuksnesī), gaismas daudzums (okeānā), u.c.abiotiskie faktori
•Ekosistēmas organismi- saistīti savā starpā (tieši vai attāli).Lineāras barošanās attiecības- barošanās ķēde. Barošanās ķēde krustojas- barošanās tīkls
•Ekoloģiskā jeb barošanās piramīda attēlo enerģijas plūsmu trofiskajos līmeņos (apakšā visvairāk enerģijas). No līmeņa uz līmeni- par 10 %
Bioģeoķīmiskie vielu aprites cikli- ķīmisko vielu aprite no ārējās vides uz organismiem un atpakaļ
Ūdens aprite-
Ūdens nokrišņu veidā nokļūst uz zemes
Organismi to uzņem
Augsnē nokļuvušais ūdens nonāk ūdenstilpēs
Ūdens iztvaikojot nokļūst atmosfērā
Caur augu lapām notiek transpirācija ( iztvaikošana)
Ūdens veido lietus mākoņus
Dzīvnieki izdala ūdeni ar urīnu
Oglekļa aprite-
Autotrofie organismi uzņem ogļskābo gāzi un fotosintēzē veido org.vielas
Augi un dzīvnieki elpojot izdala CO2
Dzīvnieki un citi heterotrofie org. C uzņem ar barību no augiem
C saturošie ieži un kurināmais veido C rezerves dabā
CO2 nonāk atmosfērā sadegot fosilajam kurināmajam, vulkānu izvirdumos, izplūdes gāzēm izdaloties, pūstot organismu atliekām
Skābie lieti noārda karbonātiskos iežus, izdalot CO2
Slāpekļa aprite-
Gaisa N piesaista baktērijas
Rūpnīcu mākslīgais mēslojums, ar kuru augsnē nonāk nitrāti
Nitrātu uzņem augi
Dzīvnieki uzņem N, apēdot augus
Pūšanas baktērijas, noārdot mirušos org., veido amonjaku
Baktērijas pārveido amonjaku amonija jonos, nitrītos, nitrātos
N augsnē nonāk organiskā mēslojuma veidā
Baktērijas nitrātos esošo N pārvērš molekulārajā N,kas izplūst gaisā
Pērkona negaisa laikā gaisa N reaģē ar O, veidojot oksīdus, kas reaģē ar ūdeni un nonāk augsnē nitrātu veidā
Augi uzņem daļu amoniju jonu
