Eksamena jautajumi pasvaldibu tiesibas
2. Kāda ir iespējama pašvaldību klasifikācija Latvijā un Eiropā. Atkarība no pašvaldību uzraudzības pakāpes pasaules valstīs tiek pielietotas trīs veidu pašvaldību sistēmas – centralizēta(var arī nosaukt par pārraudzības sistēmu), decentralizēta un Vācijas vietējo (komunālo) pašvaldību sistēmas. Lielbritānijas administratīvas un līdz ar to arī pašvaldības iestādes uzbūvētas pēc decentralizācijas, bet Francijas turpretī – pēc centralizācijas principiem. Angliju uzskata par klasisko pašvaldību zemi. Kur pašvaldības iestādes ir izveidojušas agrāk un joprojām tām ir plašas tiesības un patstāvība. Anglijas pašvaldību iekārtu raksturo 2 pazīmes: 1)pašvaldības iestādes ir gandrīz vienīgas vietējās institūcijas, kas veic pārvaldes funkcijas attiecīgajā iecirknī; 2)vietējo pašvaldību vēlētām institūcijām pieder gan lēmēju, gan izpildītāju funkcijas. Decentralizētā sistēma, salīdzinot ar centralizēto sistēmu, ir demokrātiskāka. Tā ir ieviesta Austrijā, ASV, Dānijā, Kanādā, Norvēģijā, Zviedrijā un citās valstīs. Francijā, kā arī Itālijā, Nīderlandē, Gruzijā un citur ir ieviesta centralizēta pašvaldību sistēma. Šī pārvaldēs organizācija satur kompromisu starp valdības un pašvaldības principiem.Ar centralizāciju saprot:1)politisko, 2)administratīvo, ekonomisko un morālo centralizāciju. Politiska centralizācija izpaužas vispārvalstisko funkciju (likumdošana, starptautiskās attiecības, aizsardzība, valsts finanses) nodošana centrālām valsts varas institūcijām, kas īpaši pilnīgi realizējas unitārās valstīs. Administratīva centralizācija pastāv tur, kur vietējo varu aizstāj centrāla vara. Šajā gadījumā vietējas amatpersonas neievēl iedzīvotāji, bet ieceļ valdība, un tās atrodas stingra subordinēta pakļautībā. Ekonomisko un morālo centralizāciju uzskata ka politiskas un administratīvas centralizācijas rezultātu. Vācija ir pamats runāt par savdabīgam jauktām pašvaldības formām, tādēļ arī vācu vietējas (komunālas)pašvaldības daudzi uzskata par patstāvīgu modeļi. Šī modeļa ietvaros tiek izdalītas 4 tipu kopienu: 1)dienvidvācu; 2)maģistrātu; 3)birģermeistaru un 4)ziemeļvācijas. Latvijā ir divu veidu pašvaldības: 1) vietējās pašvaldības — pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības; 2) rajonu pašvaldības. Šodienas Latvijas pašvaldību sistēma arī ir attiecināma uz decentralizētas pašvaldību sistēmas veidu. Pašvaldību sistēmas dažādas valstīs darbojas arī dažādos līmeņos. Pastāv 2, 3, un pat 4 līmeņu pašvaldību sistēmas. Vairumā Eiropas valstu ir 2 līmeņu pašvaldības un vēlētas reģionālas pašvaldības, tomēr vairākas Eiropas valstīs ir izvēlējušas 1 līmeņa pašvaldību modeļi. No Baltijas valstīm tikai Latvijā ir 2 līmeņu pašvaldības; LR Satversme ir iekļaujama nodaļa par pašvaldību vietu un lomu valstī, kurā jānosaka, ka Latvija pastāv pilsoņu ievēlēta 2 līmeņu teritoriāla decentralizēta pašvaldību sistēma, kuras pirmo – municipālo līmeņi veido pilsētu un pagastu pašvaldības, bet otro reģionālo līmeņi veido apriņķu pašvaldības.
4. Darba līguma un uzņēmuma līguma noslēgšanas īpatnības pašvaldību darbībā. Savstarpējas attiecības starp pašvaldību institūcijām un uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, kuras nav pašvaldības īpašums, tiek veidotas uz līgumu pamata.
6. Raksturojiet aizbildnības nodibināšanas kārtību. Aizbildnības nodibināšana un aizbildņa iecelšana (1) Bāriņtiesa lemj par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam, ja: 1) bērna vecāki ir miruši vai izsludināti par mirušiem; 2) bērna vecākiem ir atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības; 3) bērna vecāki ir atzīti par rīcībnespējīgiem; 4) bērna vecāki ir pazuduši un izsludināti meklēšanā;5) bērna vecāki slimības dēļ nespēj pienācīgi aprūpēt un uzraudzīt bērnu; 6) abi bērna vecāki ir nepilngadīgi; 7) radušās būtiskas domstarpības bērna un vecāku attiecībās;8) radušies citi neatliekami gadījumi (nodrošinot normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu).(2) Īpaši grūtos un sarežģītos aizbildnības gadījumos bāriņtiesa var iecelt vairākus aizbildņus, bet ne vairāk par trim. (3) Pagaidu aizbildni bāriņtiesa ieceļ, ja: 1) aizbildnis ir kavēts uzņemties aizbildnību; 2) aizbildnis ir atstādināts no aizbildņa pienākumu pildīšanas. (4) Bāriņtiesa lemj par cita aizbildņa iecelšanu, ja: 1) konstatē pārkāpumus, ko aizbildnis pieļāvis aizbildnības pārvaldībā; 2) iepriekšējais aizbildnis atcelts vai atlaists no aizbildņa pienākumu pildīšanas; 3) aizbildnis ir miris; 4) aizbildnis nolēmis adoptēt savu aizbilstamo. (5) Bāriņtiesa ieceļ aizbilstamajam sevišķu aizbildni, ja bērna un aizbildņa intereses saduras. (6) Bāriņtiesa ar testamentu ieceltajam aizbildnim iekārto bērna aizbildnības lietu.
