Eksperts kriminālprocesā

Ekspertu darbības galvenais rezultāts krimināllietā ir eksperta atzinums, patstāvīgs pierādīšanas līdzeklis, kurā konstatētajiem faktiem var būt svarīga nozīme lietā. Tāpēc ekspertam jābūt lietā neieinteresētai, objektīvai personai. Ja pastāv apstākļi, kas tiek apšaubītas šādas eksperta īpašības, aktīvie procesa dalībnieki var celt pret viņu noraidījumu, ko izlemj tas procesa virzītājs , kura tiesvedībā krimināllieta atrodas. (KPK 61.p.2.d.) Eksperta noraidījuma pamati paredzēti KPK 61.p.1.d.

Vienlaicīgi ar likumā garantētām tiesībām ekspertam ir pienākums ierasties uz izz. izd., prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājuma un dot atzinumu viņam uzdotajos jautājumos. Par savu pienākumu nepildīšanu, kā arī par necieņu pret tiesu, eksperts ir atbildīgs pēc Latvijas KK vai pret to var piemērot administratīvi sodu.

Izmeklējot un iztiesājot krimināllietai, nereti jāsastopas ar tādiem jautājumiem, kuru atrisināšanai izz.izd., prokurora vai tiesneša zināšanas un pieredze nav pietiekama. Ja šo jautājumu izšķiršanai var būt nozīme lietā, tad izz.izd. vai tiesa nosaka ekspertīzi, aicina attiecīgas nozares speciālistus, kam jāatbild uz jautājumiem, kuri formulēti lēmumā par ekspertīzes noteikšanu. Šādas procesuālā kārtība dotai, pienācīgi motivētai eksperta atbilde tiek dēvēta par eksperta atzinumu. Tātad eksperta atzinums satur uz speciālām zināšanām pamatotu inf. Par faktiem, kam ir pierādījumu nozīme lietā.

Eksperts pats gūst informāciju no lietā jau savāktajiem materiāliem un, pamatojoties uz tiem, kā arī savām speciālajām zināšanām konstatē jaunus, vēl nezināmus faktus uz izdara secinājumus.

Faktus eksperts var konstatēt pozitīvi vai negatīvi, t.i. viņi var noteikt lietai nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. Viņa konstatējumi var būt tieši, materiāli, uzskatāmi, bet var būt arī loģiski izsecināti no citiem pantiem.

Tātad eksperta atzinums ir likumā pakļautais pierādīšanas līdzeklis, bet ekspertīze ir tā līdzekļa iegūšanas procesuālā kārtība (eksperta atzinuma tapšanas norise).

Ekspertīze krimināllietā – ir par ekspertu aicināta speciālista procesuālā izmeklēšanas darbība, kura izpaužas noteiktu objektu zinātniskā izpētē ar motivētu secinājumu jautājumos, kas ekspertam uzdoti izz.izd., prokurora, tiesas vai tiesneša lēmumā par ekspertīzes noteikšanu.

Ekspertīzi var noteikt ar procesa virzītāja lēmumu pēc krimināllietas ierosināšanas, bet izņēmuma gadījumā var noteikt arī pirms krimināllietas ierosināšanas, ja eksperta atzinums ir būtisks, izlemjot jautājumu, par krimināllietas ierosināšanu.

KPK detalizēti regulē ekspertīzes noteikšanas kārtību, procesa virzītāju lēmuma saturu, eksperta pienākums un tiesības, pārējo procesa dalībnieku (it īpaši apsūdzēto) tiesības saskaņā ar eksperta atzinuma iesniegšanas kārtību, eksperta nopratināšanu, eksperta atzinuma pierādījumu nozīmi un tā novērtēšanu(KPK 186. 197.p286 288.lpp). Ekspertīžu un ekspertu atzinuma priekšmets var būt visai daudzveidīgs.

3. Aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā psihiskā stāvokļa konstatācijai gadījumos, kad procesa virzītājam, prokuroram vai tiesai rodas šaubas par viņa pieskaitāmību,

4. Liecinieka vai cietušā psihiskā vai fiziskā stāvokļa konstatācijai gadījumos, ja ir apšaubāma viņu spēja pareizi uztvert apstākļus, kam ir svarīga nozīme konkrētajā lietā, un sniegt par tiem patiesas liecības.