Enciklopēdija jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošā vārdnīca



Apgaismībai raksturīgs t.s. deisms (daba – dievs, dievs – daba), kas 18.gadsimtā nozīmēja lielu brīvdomību, vienlaikus cīnoties ar pret reliģisko fanātismu. Apgaismības laikmetā deisms palīdzēja zinātnei un filozofijai atbrīvoties no baznīcas aizgādniecības, tā teikt, cilvēki mēģināja ticību atspēkot ar prātu.
18.gadsimtā sākās dabaszinātņu renesanse, kad zinātnieki vēlējās visas dzīves norises un dabas parādības izskaidrot tikai ar zinātniski empīriskām metodēm. Dabaszinātnes tieši tad praktiskajā dzīvē ieguva tikpat lielu nozīmi kā filozofija un reliģija.
Didro vecāki bija viņam paredzējuši garīdznieka amatu, taču viņš pats to nevēlējās. Liela nozīme viņa karjerā bija Dārkura koledžā (Parīzē) apgūtajai angļu valodai. Tad, kad Didro vēl nebija slavens un viņam vajadzēja iztikas līdzekļus, viņš piepelnījās ar tulkošanu.
Enciklopēdija bija apgaismības laikmeta pēdējo zinātnes sasniegumu apkopojums, kas daudziem aizstāja mācību grāmatas.
1747. gadā, pēc divu gadu neveiksmīgas darbības, Parīzes izdevējs Anrī Fransuā le Bretons to beidzot uzticēja Denī Didro, Žanam Leronam Dalambēram un Abatam Žanam de Gua de Malvam. Jaunie enciklopēdijas veidotāji tai piešķīra jaunu, polemisku3 raksturu, kā rezultātā enciklopēdija kļuva par apgaismības manifestu4, jauno laiku simbolu. Sevišķu uzmanību Didro pievērsa ilustrācijām, tāpēc vāca dažādu priekšmetu un ainavu zīmējumus. Viņš pieņēma speciālus zīmētājus, kurus sūtīja uz dažādu nozaru darbnīcām zīmēt darbarīkus, it īpaši dažādu mehānismu un ierīču attēlus. Pēc Didro ieceres šai enciklopēdijai pirmām kārtām vajadzēja atbilst augošās franču rūpniecības interesēm. Daudzus rakstus viņš tulkoja pats, citiem meklēja tulkotājus. Pašam Didro ļoti tuva bija filozofija, un tai viņš enciklopēdijā bija paredzējis daudz vietas. Dalambērs bija Enciklopēdijas ievada autors.
No 1751. līdz 1757. gadam Didro ar Dalambēru sagatavoja septiņus Enciklopēdijas sējumus, tomēr viņu sacerētie raksti nereti bija pārāk drosmīgi un neizturēja cenzūras spiedienu, kā rezultātā valdība apstādināja Enciklopēdijas izdošanu uz vairākiem mēnešiem.
1. Šī Enciklopēdija bija kā paraugs visām turpmākajām universālajām enciklopēdijām.