"Eposs ""Lāčplēsis"": sižets, tēli un simbolika"

Lāčplēsis ceļā uz Burtnieku pili meklēja naktsmājas, tāpēc aizjāja uz Aizkraukles pili, kur dzīvoja vecais Aizkrauklis ar savu daiļo meitu Spīdalu. Aizkrauklis viņu viesmīlīgi uzņēma. Paēduši vakariņas, Spīdala veda Lāčplēsi ierādīt viņam guļamistabu. Spīdala uzvedās ļoti savādi, tāpēc Lāčplēsis nolēma novērot Aizkraukļa meitas dīvaino uzvedību. Viņš uzzināja, ka Spīdala patiesībā ir ragana, kas katru nakti dodas uz Velnu bedri satikt pārējās raganas. Naktī Lāčplēsis ielīda bluķī, kas atradās pagalmā, un gaidīja viņu. Pusnaktī nāca Spīdala, uzsēdās uz bluķa un aizlidoja uz Velnu bedri. Lāčplēsis redzēja raganu dzīres, kā arī svētnieka Kangara nodevību. Raganas Kangaru vēlējās nogalināt, bet viņš ļoti lūdzās, lai tās to nedara, tāpēc zvērēja, ka noliegs Pērkonu un palīdzēs ieviest kristietību. Visi klātesošie parakstīja kādu papīru, kas bija derība ar velnu. Kad viss bija beidzies, Lāčplēsis nozaga derību, kā pierādījumu, ka visu to ir redzējis un ielīda atpakaļ bluķī. Spīdalai vecā ragana pateica, ka Lāčplēsis šovakar te bijis un visu redzējis, tāpēc, lai viņa iemet Lāčplēsi ar visu bluķi Staburaga atvarā.

No noslīkšanas Lāčplēsi izglāba Staburadze, kura viņu aizveda uz savu kristāla pili. Lāčplēsi aprūpēja Staburadzes meita Laimdota, kura viņu uzreiz iemīļoja. Kad Lāčplēsis bija atveseļojies, Staburadze iedeva viņam spogulīti, ar kuru var atvairīt ļaunos spēkus, novēlēja veiksmi un palaida tālāk pasaulē.

Dodoties tālāk Lāčplēsis nonāca Daugavas krastā, kur palīdzēja cilvēkiem ar celtuvi pārcelties pār upi. Otrā krastā viņš satika Koknesi. Drīz vien abi spēkavīri noslēdza draudzību, un Koknesis devās Lāčplēsim līdzi uz Burtnieku pili apgūt gudrības. Nākamajā dienā viņi nonāca Burtnieku pilī un kļuva par mācekļiem.

Pie Kangara mājās ieradās Spīgala. Viņi nolēma apvienoties spēkiem un iznīcināt Lāčplēsi, sūtot to cīņā ar milzi Kalapuisi. Tajā pašā naktī kristības sludinātāji ar kuģiem ieradās latviešu zemē, dievi to centās nepieļaut, sūtot sludinātājiem virsū milzu vētru, bet līvi, nezinādami, ka vēlāk šie cilvēki viņus apspiedīs, aiz labas sirds viņus izglāba. Nākošajā rītā pie Kangara ieradās vācu priesteris Dītrihs, kas sūtīts visu pasauli pārvaldīt. Kangars viņu laipni uzņēma savā mājā un viņi uzreiz atrada kopīgu valodu.

Pēc vairākiem gadiem Lāčplēsis un Koknesis Burtnieku pilī bija apguvuši dažādas zinības. Tur Lāčplēsis sastapa Laimdotu, kura izrādījās Burtnieka meita. Drīz vien līdz Burtnieku pilij atnāca ziņa, ka Kangaru kalnos milzis Kalapuisis izposta ciemus. Lāčplēsis un Koknesis ar Burtnieka atļauju devās cīņā ar milzi. Pa ceļam tie satika kareivjus, kas izstāstīja, ka igauņi dedzinot un postot latviešu ciemus. Koknesis devās atpakaļ pie Burtnieka, lai to viņam pavēstītu un sagatavotu karaspēku karam ar igauņiem. Lāčplēsis turpināja ceļu pie milža. Kad viņš Kalapuisi bija sastapis, sākās spraiga cīņa. Lāčplēsis milzi bija gandrīz nogalējis, kad Kalapuisis piedāvāja izlīgt mieru. Lāčplēsis tam piekrita, un abi stiprinieki apsolīja, ka šis būs pēdējais karš latviešu un igauņu starpā. Tad viņi abi steidzās uz lauku, kur notika cīņa starp latviešiem un igauņiem, un izšķīra to. Lāčplēša labā slava ātri vien izplatījās pa visu Baltijas zemi.