Ērihs Marija Remarks "Melnais obelisks"

Tāpēc nerājiet, ka es atgriežos tajos teiksmainajos gados, kad cerība pār mums vēl plīvoja kā karogs un mēs ticējām tik aizdomīgiem jēdzieniem kā cilvēcība, taisnīgums, iecietība un arī tam, ka ar vienu pasaules karu vajadzētu pietikt, lai viena paaudze gūtu mācību.” Ar tādiem romāna ievadvārdiem autors liek saprast kāds būs visa romāna saturs. Šis ievads arī rada visa romāna noskaņu.

Ir 1923. gada aprīlis, Vācija. Tas ir laiks pēc četrarpus gadiem pēc kara, valstī valda inflācija, cenas ceļas ļoti ātri, līdz ar to daudzi bankrotē, un līdz ar to daudzi cilvēki nespēj izdzīvot šajā laikā un kā vienīgo risinājumu saskata pašnāvību, kurai pieaug statistika. „Atļaujiet mums vēlreiz īsumā raksturot pašreizējo laiku. Principi, pēc kuriem esat uzaudzis jūs, ir cildeni, bet šodien tie var tikai novest līdz bankrotam. Naudu pelnīt šodien var katrs, bet gandrīz neviens nevar saglabāt tās vērtību. Tagad svarīgākais ir nevis pārdot, bet gan iepirkt un par pārdoto saņemt samaksu, cik ātri vien iespējams. Mēs dzīvojam reālo vērtību laikmetā. Nauda ir ilūzija, tas ir zināms katram, tomēr daudzi tam vēl arvien netic. Kamēr tā būs, inflācija turpināsies, līdz būs sasniegts absolūts nekas. Cilvēks par septiņdesmit pieciem procentiem dzīvo no savas iztēles un tikai par divdesmit pieciem procentiem no fakta tas ir gan viņu stiprums, gan arī vājums, un tāpēc raganu dejā, ko dejo skaitļi, joprojām rodas gan laimētāji, gan zaudētāji.” „Vēlās vasaras tveice gulstas pār pilsētu, dolāra kurss ir cēlies atkal par divi simti tūkstošiem marku, bads plešas plašumā, cenas ir cēlušās, un viss ir ļoti vienkārši: cenas ceļas ātri, nekā palielinās algas, tātad arvien vairāk bezcerīgā nabadzībā grimst tā tautas daļa, kas dzīvo no algas, godīgiem ienākumiem, pensijas, bet otra daļa peld apšaubāmi iegūtā bagātībā. Valdība noskatās. Inflācija tai palīdz tikt vaļā no parādiem; ka tā līdz ar to zaudē tautu, to neviena nemana.” Tomēr romāna beigās šī inflācijas problēma tiek atrisināta. „Tas nav nevis jocīgi, bet patiesi. Inflācija tūlīt pārgāja deflācijā. Kur agrāk griezās biljoni, tur tagad atkal rēķina feniņos. Visur ir liels naudas trūkums, Šausmīgais karnevāls ir beidzies. Pienākusi spartiska Pelnu diena.”

Galvenais sižets risinās ap kapu pieminekļu firmu „Krolls un dēli”, kas dibināta pirms 60 gadiem un vēl joprojām pārdod dažāda veida kapakmeņus. Firmas simbola ir kapa piemineklis melnais obelisks, kurš nepārdodas. Tas tika mantots no iepriekšējā firmas īpašnieka, tas ir arī firmas vecākais piemineklis. Tagad šī firma pieder Krolla dēliem Georgam un Heinriham.

Jāpiebilst, ka visi romāna vīriešu tēli ir bijuši karā un karojuši.

Citi romāna varoņi ir Georgs Krolls viņam pieder šī kapakmeņu firma, viņš vēl nav 40. gadus vecs, bet jau ar pliku pauri un tas spīd. Georgs par karu saka tā:” Karš ir beidzies kopš četrarpus gadiem. Toreiz bezgalīga nelaime padarīja mūs par cilvēkiem. Šodien bezkaunīga dzīšanās pēc mantas no jauna padarījusi par laupītājiem. Lai to nomaskētu, mums atkal ir vajadzīgs zināms manieru pulējums.”