Ērika Ēriksona personības attīstības stadijas

Èriks Èriksons, apguvis psihoanalìzi pie pa¸a tâs tèva Zigmunda Freida, savos darbos ir spèjis attìstìt psihoanalìzi tâdèjâdi, ka parâdìjis tâs nozìmi cilvèka un sabiedrìbas attiecìbâs.

Èriksona pètìjumi un teorètiskie secinâjumi skar galvenokârt personìbas formè¸anâs psihosociâlos aspektus.

Summèjot savas 15 gadus ilgâs darbìbas rezultâtus È.Èriksons ir postulèjis trìs svarìgas tèzes cilvèka ``Es`` izziðas procesâ :

1) È.Èriksons secinâja, ka paralèli Z.Freida aprakstìtajâm psihoseksuâlâs attìstìbas stadijâm (orâlâ, anâlâ, falliskâ un åenitâlâ), kuru laikâ mainâs tieksmju virzìba no autoerotisma uz ârèju objektu, eksistè arì ``Es`` psiholoåiskâs attìstìbas stadijas, kuru laikâ indivìds nosaka savus pamatorientierus attiecìbâ uz sevi un savu sociâlo vidi,

2) È.Èriksons apgalvoja, ka personìbas veido¸anâs un attìstìba neapstâjas pusaudýa vecumâ, bet turpinâs visâ indivìda dzìves laikâ,

3) un beidzot, È.Èriksons sacìjis, ka katrai attìstìbas stadijai raksturìgi savi, tai vien raksturìgi attìstìbas parametri, kuriem var piemist gan pozitìvas, gan negatìvas vèrtìbas.

1.Uzticè¸anâs un neuzticè¸anâs. Cilvèka pirmâ attìstìbas stadija atbilst klasiskâs psihoanalìzes orâlajai stadijai un parasti ilgst pirmo dzìves gadu. ¨ajâ periodâ, no È.Èriksona viedokîa, attìstâs sociâlâs mijiedarbìbas parametri, kuru ``+`` pols ir uzticè¸anâs,`` `` pols ir neuzticè¸anâs.

Uzticè¸anâs pakâpe, ar kâdu bèrns attiecas pret apkârtèjo pasauli, citiem cilvèkiem un pats pret sevi, ir atkarìga no rúpèm kâdas viðam tiek izrâdìtas.

Bèrns , kur¸ saðem visu ko vèlas, kura vèlmes âtri tiek ìstenotas, kuru mìl un lutina, ar kuru sarunâjas un rotaîâjas, pârliecinas ka padsaule ir pievilcìga un îaudis labvèlìgi radìjumi. Pretstatâ tam bèrns , kuram netiek pievèrsta vajadzìgâ uzmanìba, dâvâts maigums un mìlestìba attìsta sevì bailes un aizdomìgumu pret pasauli vispâr un atsevi¸¿iem cilvèkiem, nezdams ¸ìs izjútas sev lìdzi turpmâkajâ dzìvè.

Tâàu nedrìkst neuzsvèrt, ka atbilsto¸u È.Èriksona personìbas attìstìbas modelim, tas kuras ìpa¸ìbas uzticè¸anâs vai neuzticè¸anâs dominès, netiek noteikts reizi par visâm reizèm dzìves pirmajâ gadâ, bet no jauna tiek risinâts katrâ nâko¸ajâ attìstìbas posmâ. Tas dod cerìbu tiem, kuri ¸ajâ posmâ nav saðèmu¸i pioetieko¸i mìlestìbas un rada draudus tiem, kuri var nokîút nelabvèlìgos apstâkîos citos dzìves periodos.

Taàu , ja vecâki ir nepacietìgi un veic ¸ìs funkcijas bèrna vietâ, bèrna personìbâ attìstâs biklums un neizlèmìba. Protams, ne jau atsevi¸ki gadìjumi, bet gan valdo¸â vecâku uzvedìbas tendence formè bèrnâ ¸ìs ìpa¸ìbas.