Ermitāža Sanktpēterburgā: gleznu un skulptūru dārgumi
Ermitāža – vislielākais muzejs Krievijā un viens no vislielākajiem un bagātākajiem muzejiem pasaulē. Tā brīnišķīgajās zālēs var iepazīties ar visas pasaules mākslinieku gleznām, skulptūrām, gobelēniem...
Ēku komplekss, kuru patreiz aizņem Valsts Ermitāža, radies divu celtniecības etapu laikā: 18.gs.otrajā pusē un 19.gs. vidū. Ēku raksturā atspoguļojas mākslinieciskās gaumes un arhitektūras stila maiņa.
No Ņevas puses paveras brīnišķīgs skats uz grandiozo Ziemas pili, blakus stāvošo, nelielo Mazās Ermitāžas paviljonu un tā saucamo Veco Ermitāžu. Arka virs Ziemas kanāla, kura daudziem saistās ar Čaikovska operas “Pīķa dāma”dekorāciju, kalpo par pāreju uz Ermitāžas teātri. Šo izslavēto ansambli 18.gs. radījuši četri talantīgi arhitekti.
Ziemas pils – viens no krievu baroka vispilnīgākajiem paraugiem. Tā ir uzcelta no 1754. – 1762.gadam pēc arhitekta Francisko Bartolomeo Rastrellī (1700. – 1771.) projekta. Viņš bija ļoti talantīgs ar radošu vērienu. Tomēr mūsdienu Ziemas pils ir sestā pēc skaita, ar šādu nosaukumu.
Ermitāža kas radās blakus Ziemas pilij, pēc Jekaterinas II gribas tika izgreznota ar ļoti daudzām gleznām, skulptūrām un citiem mākslas darbiem. Carienes kolekcijas palielinājās, un pieauga arī ēku skaits, kuras bija nepieciešamas to izvietošanai.
Mazo Ermitāžu uzbūvēja no 1764. – 1775.gadam Feļtens Jurijs Matveja dēls (1730. – 1801.) – tikko radītās Pēterburgas Mākslas Akadēmijas direktors. Feļtens piedalījās arī Ņevas granīta krastmalas izbūvē.
Mazās Ermitāžas ziemeļu paviljons (1767. – 1769.) izveidots pēc arhitekta Žana – Batista Vallena – Delamota (1729. – 1801.) projekta, kurš bija pirmais Pēterburgas Mākslas Akadēmijas arhitektūras profesors.
Telpa teatrāliem priekšnesumiem, izvietota Ziemas pils Dienvidrietumu spārnā, 18.gs.beigās vairs neatbilda galma prasībām.
1783.gadā jaunā teātra celtniecība tika uzticēta Dž.Kvarengi. Kvarengi radītais teātris bija neparasts.
