Ernsts Bīrons

Ernsts Johans Bīrons bija latviešu un vācbaltiešu cilmes Kurzemes hercogs un Krievijas impērijas reģents (1740). Bīrons (īstajā vārdā Bīrens) par Kurzemes un Zemgales hercogu kļuvis divas reizes no 1737. gada jūnija (apstiprināts 13. jūlijā) līdz 1741. gada 18. aprīlim un no 1763. gada 21. janvāra līdz 1769. gadam. Viņa valdīšanas laikā pēc itāļu arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektiem tika uzceltas Jelgavas un Rundāles pilis, Rundāles muižas kompleksu nopirka 1735. gada 26. jūnijā kā vasaras rezidenci.

 Ap 1707. gadu kā brīvklausītājs mācījies Kēnigsbergas universitātē.

 Ap 1723. gadu iecelts par hercogienes kambarjunkuru. Bijis muižas pārvaldnieks Vircavā.

 1723. gada 25. februārī laulības hercogienes Annas pilī Jelgavā.

 1724. gada 15. februārī piedzimst Ernsta Johana dēls Pēteris.

 1725. gadā ķeizariene Katrīna I piešķir Bīronam Annas Joanovnas kambarunga amatu.

 1727. gadā viņš kļūst par hercogienes galma virsmeistaru.

 1727. gada 23. jūnijā piedzimst Ernsa Johana meita Hedviga Elizabete, bet nedaudz ilgāk kā pēc gada,

 1730. gada 23. martā grāfs Bīrons kļūst par ķeizarienes Annas Joanovnas virskambarungu. 9. maijā viņš saņem Sv. Aleksandra Ņevska ordeni, 10. maijā Sv. Andreja ordeni un virskambarkunga amatu. Ernsts Johans ar ģimeni atrodas līdzās ķeizarienei Pēterburgā.

 1730. gada 2. septembrī, kad Ernsts Johans iegūst valsts grāfa titulu no Sv. Romas impērijas ķeizara Kārļa VI, viņš beidzot tiek ierakstīts Kurzemes bruņniecības matrikulā.

 Bet 1730. gada 5. septembrī Bīrons kļūst arī par Krievijas impērijas grāfu.

 1734. gadā Polijas karalis Augusts III slepeni piedāvā nākotnē Kurzemes troni Ernstam Johanam, piedāvājumu atkārto 1736. gadā. Bīrons nopērk Vartenbergas īpašumu Silēzijā.