Es citu vidū

Ir cilvēki, par kuriem visprecīzāk būtu teikts Aleksandra Sventhovska vārdiem: ”Pirms ko dari, pajautā savam labākajam draugam – egoismam”. Ir tādi, kas uzskata, ka dzīve ir mūža nāvessods. Vēl varam sastapt arī tādus cilvēkus, kuri elpo tikai pateicoties tam, ka spēj atrasties citu cilvēku sabiedrībā.

Mani var pieskaitīt tieši pie pēdējās kategorijas. Pie cilvēkiem, kuri dvēseles mieru rod meklējot netveramos brīnumus – skaidras dvēseles un cilvēku prātus. Atrasties dvēseļu, staru trauka, vidū, ko varu nest mirdzošu un svētu cauri visai dzīvei, man ir ļoti svarīgi. Nedz augstu pacelta galva un skatīšanās uz visiem no augšas, nedz grīdā “nodurtas” acis un klanīšanās citu priekšā nav mana seja.