Es un Latvija

Es jau astoņpadsmit gadus esmu nodzīvojusi Latvijā, bet nekad vēl neesmu aizdomājusies par savu valsti. Ko man nozīmē mana dzimtene un kāda ir mana attieksme pret cilvēkiem, kas pamet savu valsti un dodas meklēt laimi citur? Tikai tagad es sāku pārdomāt savu attieksmi pret Latviju un novērtēt, vai es varētu pamest Latviju, kā to pēdējos gados ir izdarījuši tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.

Katrā valstī ir savas gan pozitīvās, gan negatīvās puses. Tapēc neviens nekad nevarēs pateikt, kura valsts ir labāka, kura sliktāka. Es mīlu savu valsti, bet tā nav vienīgā valsts, kuru es cienu. Es katrā zemē cenšos atrast kaut ko labāku, kas nav pie mums, lai vienmēr savā priekšā redzētu ideālu, pēc kā ir jātiecas. Vai tā būtu sakoptāka vide, vai attīstītāka ekonomika, vai siltākas iedzīvotāju savstarpējās attiecības, es vienmēr cienīšu valsti, no kuras var ņemt piemēru.

Es nenosodu cilvēkus, kuri brauc prom no savas dzimtenes. Ja cilvēks jūtas apspiests savā zemē, kāpēc lai ciest visu mūžu, ja cilvēks var atrast laimi citur? Katrs no valsts, kurā viņš dzīvo, sagaida kaut ko citu.