Esejas prieksmets

Filozofija ir cieši saistīta ar folkloru. Filozofiskā doma nevar rasties tukšā vietā, tai ir sava attīstības vēsture. Latviešu tautas folklora ietver sevī gadu simteņiem krāto pieredzi. Tā nav tikai specifiska mākslas parādība, bet gan konkrēta laika posma tautas pasaules skatījuma galvenā paudēja. Folklora glabā liecības par to, kā tikušas meklētas un arī tika rastas atbildes uz svarīgiem sabiedrības un cilvēka pastāvēšanas jautājumiem: kas ir pasaule, kāda ir cilvēka loma, uzdevums pasaulē u.c. Šos jautājumus risina arī filozofija. Folklorā tautas pasaules skatījums ir atspoguļots ne tikai folkloras tekstos, bet arī darba un svētku ieražās, sadzīves normās, ornamentos, priekšmetos, apģērbā un ēkās. Cilvēka un ar viņa pastāvēšanu saistītie jautājumi vienmēr ir bijuši folkloras filozofijas apzināšanas mēģinājumu centrā.

Teorētiskā filozofija ir vispārinātu zināšanu un dažādu īstenības pušu izskaidrošanas sistēma. Praktiskajā filozofijā ietilpst ētika un estētika. Teorētiskā un praktiskā filozofija ir nešķirami vienotas, tās nepastāv viena bez otras un pastāvīgi iedarbojas viena uz otru. Reizēm praktiskā “dzīves filozofija” apgāž teoriju un izrādās spēcīgāka par zinātniskiem pierādījumiem, par cilvēces kultūras pieredzi.

Visu morālo spriedumu uzdevums ir vadīt cilvēku praktisko dzīvi, reālo darbību ikdienā. No dzīves problēmu aktualitātes ir atkarīgs, kura no ētikas problēmām izvirzās ētikas risināmo problēmu priekšplānā.

Padomus kā padarīt dzīvi labāku, pilnvērtīgāku var rast ne tikai filozofiskajā ētikā, bet arī mākslā, publicistikā, pedagoģijā, reliģijā un folklorā.

Tikumi ir nerakstīti likumi, kas ir izveidojušies laika gaitā. Pie tikumiem pieturas zināmas sabiedrības locekļi, no kuriem lielākās ir tautas. Jo vecāka ir tauta, jo stiprāki mēdz būt viņas tikumi. Mēs, latvieši, varam lepoties, ka mūsu tautas vēstures liecības nav pārpludinātas ar asiņainiem kara gājieniem un iekarojumu bagātībām.

Ar latviešu vārdiem tikumība, tikums parasti apzīmē cilvēku rīcību, attiecības, proti, to, kā ir, pretstatā tam, kā vajadzētu būt, reālo morālās apziņas stāvokli. Latviešu folklorā tikums ir saistīts ar balto – skaidrības, tīrības krāsu. Baltais izsaka īpašas attiecības ar pasauli, kas satur labvēlību, saskaņu, sirsnību, tuvību un krietnumu. Tie ir savdabīgi cilvēku dzīves svētki, kuri īpaši izcelti mūsu tautas tradīcijās.

Laika gaitā ētikas jēdzienam ir doti daudz dažādi formulējumi un skaidrojumi. Lūk daži no tiem:

*ētika ir filozofija par cilvēku dzīves augstākiem mērķiem, ideāliem, augstāko patiesību;

*ētika ir mācība par cilvēka potenciālajām iespējām un to humānu izmantošanu;

Ētikas priekšmetu tuvāk raksturo dažādi ētikas virzieni, ko iedala atkarībā no izvirzītajiem pamatjautājumiem.

Tikumu ētika, kur noteicošais ir paša cilvēka personība, rakstura iezīmes un īpašības. Cilvēka un sabiedrības morālās dzīves pamattikumu meklēšana.

Situatīvā ētika – tiek meklētas jaunas normatīvas situācijas, kas pieder kristīgi orientētam virzienam un ir ieguvusi dialektiskās teoloģijas apzīmējumu.