Esejas un domraksti

Senajā Romā un Senajā Grieķijā atvadas no aizsaulē aizgājušiem cilvēkiem bija ļoti līdzīgas.Gan Romā,gan Grieķijā mirušos vai nu guldīja zemē,vai sadedzināja ugunskurā.Tāpat mirušajam līdzi uz aizsauli deva priekšmetus,rotaslietas,ieročus.

Senajā Romā atvadas ilga 3 7 dienas.Bēres varēja būt klusas,vienkāršas,kā arī greznas, dārgas, bagātas. Par nāvi un bēru dienu paziņoja publiski.Cilvēkus,kuriem nebija naudas,nabagos bērēja bez jebkādas ceremonijas pirmajā naktī pēc nāves iestāšanās.Līdz III gs.p.m.ē. līķis bija jāiznes no mājām vēl pirms saules lēkta.Ja ģimenei nebija līdzekļu,lai nopirktu kapa vietu,līķi vienkārši iemeta kopējā bedrē un sadedzināja ugunskurā kopā ar citiem.Kaut arī Senajā Romā aizliedza glabāt mirušos ar rotaslietām šis likums bija neefektīvs,īpaši impērijas laikā,kad bēres pārvērtās par greznām ceremonijām.Bēru procesijas priekšgalā gāja flautisti un vergi ar degošām lāpām,nolīgtās raudātājas,dziedātāji.Tad gāja klienti vai maskās tērpti cilvēki,kuri tēloja mirušā senčus,īpašu uzmanību pievēršot konsuliem,valstsvīriem u.c.Aiz tiem nesa karā gūto laupījumu,varas insignācijas(ja dzīves laikā tas bija ieņēmis kādu amatu),aizgājējam dārgākos priekšmetus.Nestuves ar līķi nesa brīvlaistie vergi,aiz kuriem gāja radinieki,draugi,kā arī amatpersonas,senatori.Procesiju noslēdza parastie cilvēki.Bēru simbols melnas vai tumši pelēkas drānas.Jau” XII tabulu likumi”aizliedza dedzināt vai aprakt mirušos pilsētas teritorijā.Ja ķermeni vēlējās sadedzināt,tad iekūra lielu ugunskuru,uz kura uzlika nestuves,bet blakus novietoja iazgājējam dārgas lietas ieročus,apģērbu u.c.Pēc upurēšanas pazemes dieviem kāds no radiniekiem aizdedzināja ugunskuru,novērsis no tā savu vaigu,kā to prasīja paraža.Vēlāk kaulus un pelnus savāca,ietina lakatā un kopā ar smaržīgām zālēm un medu ievietoja urnā,kuru vēlāk apraka zemē.Sēras bija neilgas,tikai 9 dienas.

Senajā Grieķijā mirušajam aiztaisīja acis un muti,apsedza seju,to apmazgāja ar siltu ūdeni,iezieda ar eļļu un ietērpa baltās drānās.Grieķiem,tāpat kā Romiešiem bija divas bērēšanas formas: guldīšana zemē un sadedzināšana ugunskurā.Otrajā gadījumā pīšļus ielika urnā,kuru vai nu apraka,vai ievietoja kapenē ārpus pilsētas.Vīriešiem kapā līdzi deva ieročus,sievietēm rotaslietas,nogalināja arī dzīvniekus zirgus,suņus,jērus,teļus(arhaikā arī cilvēkus);upurēja arī asinis,vīnu,pienu.Tad sekoja maltīte.Mirušā guļvietu aplika ar mirtēm un vīnogām,un pie mirušā drīkstēja pieiet visi,kas gribēja atvadīties.Apstāvēšanā piedalījās flautisti,dziedātāji,tika skaitītas sēru elēģijas.Pēc saskaršanās ar mirušo cilvēkam bija jāatīrās,un tāpēc mājas priekšā novietoja trauku ar ūdeni.Bērēja parasti nākamajā dienā.Līķi vajadzēja iznest no mājas līdz saules lēktam,lai sēras neaizvainotu Apollonu saules dievu.Bēru gājienā aiz katafalka gāja tuvākie radinieki,lai dvēsele būtu savējo vidū.Ķermeni nesa uz rokām vai arī veda ratos.Zārks bija pagatavots no cipreses sēru koka vai arī no māliem,akmens.Tur ielika vīna,olīveļļas kannas,ieročus,rotaslietas,jo baidījās,ka pretējā gadījumā mirušais var atnākt atpakaļ un pieprasīt savu mantu.Mazus bērnus glabāja amforās vai mazās vanniņās.Pēc tam visi devās projām,no mirušā atvadoties,trīs reizes izrunādami viņa vārdu.Atvadu maltītē visi ieradās rotājušies ar vainagiem.Mirušajam par godu teica runas,cenšoties runāt tikai patiesību,jo melus šai gadījumā uzskatīja par nepiedienīgiem.Sēras,piemēram,Atēnās ilga 30 dienas,Spartā 12.Trešajā vai devītajā dienā upurēja.Sēru drēbes bija melnas vai tumšas(Argosā baltas).Mirušā miršanas un dzimšanas dienās uz kapa lika pīrāgus,vīnu,medu,pienu,augļus.

Manuprāt,bēru procedūra Senajā Grieķijā un Romā ir līdzīga saglabājusies arī līdz mūsdienām.Arī mūsdienās mirušajam līdzi zārkā tiek likti dažādi priekšmeti,kas saistīti ar viņa dzīvi un,kas varētu noderēt aizsaulē.Tāpat, mūsdienās, mirušais tiek glīti saģērbts,kā Senajā Grieķijā un Romā.Arī sēras ir ļoti līdzīgas.Zīmīgi,ka līdz pat mūsdienām ir saglabājies uzskats,ka melnas drēbes ir piemērotas bērēm.

Reliģija, ticība kādam augstākam spēkam, cilvēkiem vienmēr ir bijusi svarīga dzīves sastāvdaļa. Kādas reliģijas ir ietekmējušas vēsturi, kā tās ir mainījušās un kāda nozīme reliģijai ir mūsdienās?

Senatnē cilvēki ticēja ļoti daudziem dieviem, jo katrs cilvēks, katra kopiena savu dievu uzskatīja par galveno. Laikam ritot, cilvēki neizbēgami kļuva vairāk, tā padarot savu kopienu arvien lielāku un lielāku, kā arī saplūstot ar citām kopienām. Tā rezultātā cilvēka ticība kādam dievam kļuva konkrētāka un noteiktāka. Cilvēki sāka izvirzīt savu dievu par galveno. Neizbēgami radot konfliktus. Piemēram, krusta kari viduslaikos, kurus izraisīja kristietības piekritēji. Šie kari ietekmēja turpmāko dzīvi visā Eiropā. Kristiešu baznīcai tolaik bija neiedomājami lielas pilnvaras. Visas tiesas tolaik notika ar baznīcas ziņu. Baznīca pieņēma svarīgākos likumus.