Ētika filmā “Sātana advokāts”

Šī filma, kas uzņemta 20. gadsimta beigās, spilgti pārspīlētā veidā parāda mūsdienu pasaules vērtību degradāciju, cilvēka vājumu, nespēju pretoties sabiedrībā iestrādātiem uzvedības modeļiem. Visai filmai cauri vijas reliģiskas tēmas, kas izgreznotas ar nepārprotami skaidriem reliģiskiem simboliem. Neskatoties uz to, uzpeld daudz vispārīgu ētisku problēmu un risinājumu, kas nebūt nebūtu jāsaista ar Bībeli un reliģiju, cik nu tas vispār iespējams Rietumu pasaulē.

Galvenais varonis Kevins Lomakss ir advokāts, apbrīnojami jauns talantīgs cilvēks Floridas štatā ASV, kas vēl līdz šim nav zaudējis nevienu tiesas procesu (to kopskaits 64). Viņš ļoti labi pazīst cilvēkus, kas viņam palīdz izvēlēties tiesu piesēdētājus. Tas viņa advokāta talantu vēl pastiprina. Kevinam ir sieva Mērija Anna, un viņi viens otru ļoti mīl. Viņi abi pārstāv tās vērtības, ko augsti vērtē cilvēki mūsdienās jaunība, sacensības gars, laimīga laulība, erotika, popularitāte, laba situētība sabiedrībā, spilgti izteikts talants, kas gūst savu izpausmi pilnībā. Turklāt mums patīk veiksminieki un ļoti pašapzinīgi cilvēki. Jautājums tikai par kādu cenu šīs vērtības tiek iegūtas, uzturētas un aktualizētas.

Šaubas par rīcības pareizību Kevinu sākt mākt jau pirmajā epizodē. Aizstāvot matemātikas skolotāju, kurš apsūdzēts par seksuāla rakstura uzmākšanos skolniecei. Advokāts skaidri nojauš, ka resnais un ne visai patīkama izskata skolotājs ir nelielīgs un samaitāts cilvēks. Tajā brīdī notiek cīņa Kevinā, viņš ieskatās spogulī un pieņem lēmumu. Lēmumu par labu savai godkārībai. Viņš nojauš bezapziņā, ka rīkojas nepareizi, saklausa vāju sirdsapziņas balsi, bet kaut kas, kas saka: “Es nedrīkstu zaudēt, ja jau līdz šim neesmu tas man nesīs panākumus, slavu, parādīs mani kā spilgtu profesionāli citu acīs, sabiedrība to atzīs...!” Šeit uzskatāmi parādītas viena indivīda attiecības ar sabeidrību bieži mēs lokāmies sabiedrības, lielu grupējumu ietekmēti, bet visgrūtāk ir noturēt muguru taisnu graizu vērtību priekšā. Tās mūs it kā pārņem, griež un loca, virza mūs tur kur negribam iet, bet mēs pakļaujamies esam tik ļoti sasaistīti sabiedrībā un tās kultūrā, ko paši radām, bet kas ir inerta. Dažbrīd nepieciešamas pārdabiskas spējas, bet vai tad cilvēkam ir raksturīgs pārdabiskums?

Ar slavu nāk piedāvājumi, ar piedāvājumiem nauda, nauda balsta slavas kāri un viss ar to saistītais vairojas ģeometriskā progresijā. Džons Miltons, korporācijas “Miltons, Čedviks & Voterss” prezidents piedāvā Kevinam labu darbu, atalgojumu, dzīvokli un visus pārējos labumus, kas piederas pie augstākās sabiedrības dzīvesveida. Nāc strādā manā labā, dari to, ko esi darījis jau agrāk. Protams, lielākos apmēros. “Iedod velnam mazo pirkstiņu, viņš paņems Tevi visu”.

Kādā dialogā, ejot pa Ņujorkas ielām, Miltons Kevinam stāsta par sevi: “Dievinu drūzmu!...Es esmu pārsteigums!” Tiek uzsvērta lielpilsētas būtība un pretstatīta mazāk apdzīvotām vietām.