Ētika, tehnika un risks

Par piemēru var ņemt, teiksim, gēnu tehnoloģijas. Šeit skaidri jo skaidri redzams, ka nedrīkst pamatīgas, ilglaicīgas domāšanas vietā aprobežoties ar tiekšanos pēc ātras peļņas. Bieži ir nepieciešamas grūti apstrādājamas, sevišķi laikietilpīgas koncepcijas.

Būtu arī nepareizi lieki diskutēt par to, cik šādas tehnoloģijas ir bīstamas, un kādus draudus slēpj sevī to nepareiza izmantošana. Tas, protams, ir nepieciešams, taču nedrīkst piemirst arī pozitīvos aspektus piemēram, tie varētu būt slimību, peimēram, HIV vīrusa ārstēšanas iespējas nākotnē. Ļoti svarīgi tādēļ radīt pareizus rāmja nosacījumus gan no likumdošanas, gan ētiskās puses, balstoties uz kuriem, varētu iemācīties apieties ar jaunajām tehnoloģijām un to draudu potenciāliem. Citiem vārdiem ir jārūpējas par to, lai cilvēki šajā sfērā rīkotos pēc noteiktām darbības shēmām un metodēm.

Ilglaicīgs koncepts atbilst uzņēmuma ilglaicīgai darbošanās, kas parasti ir uzņēmējdarbības definīcijas pamatā. Toties šādai darbībai jābūt arī saimnieciskai bez zaudējumiem un peļņu nesošai, tādēļ ilglaicīga plānošana, lai attīstītu kādu metodi tajā pašā gēnu tehnoloģijas jomā būs sarežģīta un visai trausla.

Katrs normāls uzņēmējs saprot, ka viņam nepieciešams panākt. lai viņa klienti būtu apmierināti. Tas nodrošina ilgstošu piedāvājumu. Pārtikas produkti tiek uzlaboti, jo klients vēlas, lai tie tik ātri nebojājas, lai tie izskatītos un garšotu labāk utt. Tiek piedāvāti paģērbi no mākslīgām ādām, jo dabīgie ir par dārgu vai tiem nav vienas vai otras īpašības.

Kā jau augstāk minēts, viss, ko cilvēks dara, kaut kādā mērā ir riskants. Riska veids un mērs atsevišķiem cilvēkiem un situācijām ir dažāds. Toties nevar noliegt, ka mēs vienmēr cenšamies risku samazināt vai pat pilnībā no tā izvairīties. No riska pilnībā izvairīties varbūt nav iespējams, taču, to kontrolējot, pārveidojot, var panākt situāciju, ka tā iespējamās negatīvās sekas var ievirzīt drošākā gultnē.