Ētika un diskrimācijas veidi

Ethos (grieķu val. ethos ŲC pierasta dzīvesvieta, paradums, tikums, raksturs) izsaka sākotnēji kaut ko stabilu Visumā (kā sava veida kosmosa auru) bet arī kā akadēmiskā disciplīna iztirzā un formulē pareizās uzvedības orientierus vērtības un principus. Rīcības atbilstība ētikas vērtībām nodro께ina, ka tā ir laba gan pa께am indivīdam, gan apkārtējiem cilvēkiem un pla께āk visai sabiedrībai. Ētika no grieķu val. ŲC tikums, raksturs, paradums, para¢­a. 께o jēdzienu galvenokārt lieto, lai apzīmētu filozofisku mācību par morāli un tikumību.

Diskriminācija ir situācija, kad pret kādu indivīdu vai indivīdu grupu notiek at께ķirīga izturē께anās vai attieksme rases, dzimuma, etniskās piederības, politiskās vai reliģiskās pārliecības, vai arī citu pazīmju dēļ. Par diskriminācijuparasti sauc nevienlīdzīgu izturē께anos, kādu tiesību atņem께anu vai ierobe¢­o께anu, apspie께anu utt.

Diskriminācija var būt arī netie께a, ja kādas 께ķietami neitrālas pazīmes dēļ kāds indivīds var nokļūt neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar citiem indivīdiem. Taču iespējams arī, ka at께ķirīgā attieksme vai izturē께anās ir bijusi pamatota tādā gadījumā tā nav uzskatāma par diskrimināciju.

veikala īpa께nieks atsakās pieņemt darbā atbilsto께i kvalificētu personu rases vai etniskās izcelsmes dēļ, vai arī darba devējs darba sludinājumā norāda, ka darbam var pieteikties tikai jauni cilvēki, kaut gan arī vecāka gadagājuma personas varētu ļoti labi pildīt 께os darba pienākumus.