Etnonīms latgaļi un tā varianti vācu un slāvu vēstures avotos; etnonīma etimoloģija

Latgaļi – vsk. latgalis, arī letgaļi, vsk. letgalis. Saliktenis, kurā lat (let ) tās pašas cilmēs vārdā latvietis un –gal no gals ar nozīmi ‘novads’. Vārds ar e pirmajā daļā sastopams 11. gs. Nestora hronikā un 13. gs. Inriķa hronikā (Lehigalli). Kur tas minēts kā idents apzīmējumam latvieši (lethi ). [2].

Latgalieši līdz ar novada apzīmējumu Latgale jaunā nozīmē ‘ vēsturiski izveidojies Latvijas autrumu apgabals ‘ ieviests rakstos 20.gs. sākumā (1900 1901, F. Kemps). Literatūrā šķir vārdus latgaļi (letgaļi) ‘ viena no senajām baltu tautībām’ un latgalieši ‘ latviešu tautas sastāvdaļa, Latgales pamatiedzīvotāji’.

Pēc izdalīšanās no žemaišu – zemgaļu – sēļu – latgaļu cilšu kopības, kas pastāvēja 1. – 4gs. Pēc Kr.dz., latgaļi sākumā dzīvoja ziemeļaustrumu Lietuvā, ziemeļu Baltkrievijā, austrumu Zemgalē un dienvidu Latgalē, bet 6. – 7. gs. Pēc Kr.dz. sāka virzīties uz ziemeļiem un jau 12. gs. Pēc Kr.dz. sasniedza apmēram mūsdienu Latvijas ziemeļaustrumu robežu. Latgaļu teritorijas austrumu robeža bija Veļikajas upe. Latgaļu virzīšanās uz ziemeļiem 1. g.t. otrajā pusē pēc Kr.dz. neizraisīja Austrumlatvijas čūdu atkāpšanos. Vairums pamatiedzīvotāju palika uz vietas un turpināja dzīvot kaimiņos latgaļiem. Austrumlatvijas čūdi pakāpeniski sajaucās ar latgaļiem, pārņēma viņu kultūru un valodu. Arī Austrumlatvijas čūdu valoda atstāja dziļas pēdas Austrumlatvijas hidronīmijā un latgaļu cilts valodā.

Sakarā ar latgaļu etnoģenēzi būtiski svarīgs ir jautājums par tās baltu cilts etnisko piederību, kas apmetās teritorijā, kura mūsu dienās veido Vidzemes vidus izlokšņu areālu. Par šo jautājumu zinātnē ir trīs atšķirīgi viedokļi. [1].

Pirmais viedoklis. Vidzemes vidus izloksnes ir latgaļu cilts valodas turpinājums. Šo viedokli pamato ar vēstures avotu ziņām par 13.gs., saskaņa ar kurām visā Vidzemes vidienes joslā no Igaunijas un Latvijas robežas ziemeļos līdz Daugavai dienvidos, t.i., tai teritorijā, kur mūsu dienās runā Vidzemes vidus izloksnes, dzīvoja latgaļi.

Otrais viedoklis. Vidzemes vidus izlokšņu runātāji ir zemgaļu pēcteči, un Vidzemes vidus izloksnes ir zemgaļu cilts valodas turpinājums. Šis

viedoklis labi saskan ar arheoloģijas dialektoloģijas un toponīmijas materiālu zinātnisko interpretāciju. Šo jauno pieņēmumu latviešu etnoģenēzē pauda H. Moora, J. Graudonis, V. Dambe un savas zinātniskās darbības beigu posmā arī J. Endzelīns. Viņš savā darbā ‘’Latviešu valoda Vidzemē’’ rakstīja : ‘’Tā ir valoda, kas ir dzirdama Vidzemes vidienē un it īpaši dienvidrietumos, ir diezgan līdzīga tai valodai, ko runā Zemgales Lielupes baseinā. Atšķirību nav daudz, un var iedomāties laiku, kad tās vēl nav eksistējušas. [..]