Etruškiešu civilizācijas pārskats
Senie romieši etruskus sauca par tuskiem, no kā arī cēlies Toskānas provinces nosaukums. Taču, pašu etrusku izcelšanās joprojām nav īsti skaidra. Daudzi vēsturnieki domā, ka etrusku priekšteči ieradušies Itālijas pussalā no Āzijas pēc hetu impērijas sabrukuma. Hērodots min, ka etruski ieradušies Itālijas pussalā no Līdijas. Citi mūsdienu vēsturnieki un arheologi uzskata, ka etruski ieceļojuši Itālijas pussalā no Mazāzijas vai pāri Alpiem no Austrumeiropas, bet vēl citi, ka tie vienmēr bijuši vietējie iedzimtie. Bet varbūt, ka daļa patiesības ir katrā no šiem viedokļiem – arī Egejā daudzu gadsimtu gaitā varēja novērot raibu, nepārtraukti mainīgu tautu kokteili, līdz šeit sintezējās vairāk vai mazāk kultūras un valodas ziņā vienota Senās Grieķijas civilizācija.
Arheoloģiskie pētījumi rāda, ka sākotnējās Etrūrijas apmetnes izplatījušās mūsdienu Toskānas piejūras zemienēs ap 9. gadsimta p.m.ē. beigām. Ap 6. gadsimtu p.m.ē. jau bija izveidojušās spēcīgas Etrūrijas pilsētas Tarkvīnija, Veija u.c., kuras pārvaldīja vietējie aristokrāti un, kuras izveidoja divpadsmit pilsētu konfederāciju. Etruski savu ietekmi pakāpeniski izplatīja pa visu Po upes ieleju līdz Adrijas jūrai. Arī Roma, kurai Etrūrijā faktiski bija vidējas apdzīvotas vietas statuss, nonāca etrusku kontrolē.
Lai kāda būtu bijusi viņu izcelšanās, etruski bijuši ļoti inovatīva un strādīga tauta. Viņi apstrādāja dzelzi, izmantojot dzelzs rūdu, ko viņi ieguva Elbas salā.
Skaidrs ir arī, ka etruski bijuši labi komersanti – viņiem bija ciešas tirdzniecības attiecības ar feniķiešiem un grieķu Sicīliju.
