Ēvalds Vilks „Pusnakts stundā”

Stāsta tēma ir par to, kā krievi karoja pret latviešiem un vāciešiem, kā krievi guva virsroku karā un par to, kā viņi izrēķinājās ar ebrejiem un viņu izveidotajiem kolhoziem. Stāsts nebūtu tapis, ja liriskais „es” nebūtu izdzirdējis stāstu par saimnieku un viņa ganu zēnu. Šāds stāsts nebūtu radies, ja krievi nebūtu pieņēmuši to, ka ebreji jāved uz Valku nošaušanai un saimniekam nebūtu bijis jāved savs ganu zēns uz Valku. Un tas viss nebūtu bijis jādara, ja nebūtu sācies karš un pieņemti stulbi likumi, kas arī ir izrietošā problēma.

Manuprāt, simboliskais tēls šajā stāstā ir tikai viens un tā ir Vēsture – veca sieva, stāsta tēls, kuras vārds stāstā neparādījās, jaunības dienu mīlestība. Viņa tika attēlota veca, ar moku pilnu seju un ar pārdabiskām spējām. Viņas uzdevums bija palīdzēt stāsta varonim jeb liriskajam „es” tikt galā ar jautājumiem, kas viņu bija nomocījuši visu dzīvi. Viņas īpatnība bija tā, ka viņa uzradās negaidot, nepazīstama tēla veidolā un, ka viņa zināja, kas nomoka lirisko „es” un pazina tos cilvēkus un viņu likteņus, par kuru dzīvēm liriskais „es” nespēja nedomāt.

Manuprāt, šis simboliskais tēls bija liriskā „es” zemapziņa, kas viņam sapnī uzradās viņa jaunības dienu mīlestības veidolā.

3. Stāstā attēlotās ģimenes galvas uzskati, vērtības, rīcība un tās sekas.