E Virza

Salgales pagasta Billītēs un miris 1940. gadā 1. martā. Mācījies Bauskas pilsētas skolā. Sevišķi aizrāvies ar Puškina dzeju; to zinājis no galvas un daudz deklamējis. Kad 1901. gadā skola pabeigta, E. Virza atgriežas tēva mājās, taču gan pašam, gan tēvam skaidrs, ka saimniekotājs viņš nebūs, tādēļ 1902. gadā neilgu laiku mācījies Rīgā pasta un

Atgriezies pēc gada Billītēs, Virza pēta franču un krievu dzeju, tulko, sacer pats. 1906. gadā Virzas pirmie dzejoļi sāk parādīties žurnālā „Dzelme”, bet 1908. gadā iznāk pirmais krājums „Biķeris”. Šo laiku raksturo Jānis Grīns savos memuāros „Redaktora atmiņas”.

Virza bija maza auguma, tomēr bija robusti būvēts. Viņam bija spēcīgas rokas ar spīlēm līdzīgu spiedienu. Viņš labi peldēja un prata veikli nirt.

Savādā kārtā Virzam patika kavēties liela auguma sabiedrībā.

v E. Virza dzimis 1883. gada 27. decembrī.

v Virza pēta franču un krievu dzeju, tulko, sacer pats.

v 1906. gadā Virzas pirmie dzejoļi sāk parādīties žurnālā „Dzelme”.

v 1918.gadā Virza tiek demobilizēts, taču viņa aktivitāte neapsīkst.

v 1933. gadā decembrī pirmo reiz tiek izdota poēma „Straumēni”.

Es sapratu ka latviešiem ir daudz lielisku dzejnieku, dziļjūtīgu, dziļdomīgu, dzidri sirdsšķīstu, bet neviens nav aizsniedzis Virzas aumalīgo brāzmojumu. Viņa dzeja paliek atmiņā bez mācīšanās, un nav brīnums, ka pēc viņa jaunie dzejnieki arvien vairāk pievērsās brīvajam ritmam Virza dzejā nemeklēja pēc loģikas, dažādības vai noskaņām, bet gan pēc pacilāta ritma. Viņam bija spēcīga balss un nesalīdzināma ritma izjūta.