Evolūcijas teorijas

Evolūcijas teorija balstās uz dabas bioloģiskām izmaiņām, kuru ietekmē radās arī cilvēks. Evolūcija ir dzīvās dabas neatgriezeniska vēsturiskā attīstība, kurā mainās augu un dzīvnieku bioloģiskais sastāvs, evolūcijas gaitā organismi pielāgojas dzīves apstākļiem.

Cilvēka senākais zināmais priekštecis, kurš dzīvoja evolūcijas sākuma periodā, bija ramapiteks kurš radās aptuveni 14 milj. g. p.m.ē. pēc viņa hronoloģiskā secībā nāca australopiteks (3,7 milj. g. p.m.ē.), Homo habilis prasmīgais cilvēks (2,5 milj. g. p.m.ē.), Homo erectus stāvus ejošais cilvēks (1,8 milj. g. p.m.ē.), Homo erectus pirmais atklāja uguni, neandertālietis (300 g. t. p.m.ē. 30 g. t. p.m.ē.), Homo Sapians – kromjona cilvēks (150 g. t. p.m.ē.) Homo Sapians Sapians – mūsdienu cilvēks (40 g. t. p.m.ē.). Uzskata, ka tālāka attīstība cilvēka organismā nenotiek.

Pēc manām domām Darvina evolūcijas teorija ir vistuvāk patiesajai cilvēces un visas dabas rašanai.