F Kafkas romāna „Process” fragmenta semiotiska analīze

F. Kafka ir viens no modernisma pamatlicējiem un viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta autoriem. Citu viņa darbu vidū īpašu uzmanību pelnījis, iespējams, viņa slavenākais darbs – romāns „Process”.

Analīzē vēlos pievērstie beidzamās (arī visīsākās) nodaļas pirmajai un pēdējām trijām rindkopām, kas pēc manām domām vispilnīgāk atklāj nodaļas nozīmi un tās semantisko saturu. Nodaļa stāstīts par to kā pie Jozefa K. ierodas divi melnā tērpti Kungi. K. dodas viņiem līdzi uz pamestu akmeņlauztuvi pilsētas nomalē, kur viņam tiek izpildīts nāvessods par nevienam, arī viņam pašam, nezināmu noziegumu.

Darbā izmantots tekstuālais kods, taču jāņem vērā, ka Kafka nav tāds autors, kuru var saprast tieši. Lasot Kafkas darbus tajos ietvertās zīmes jāaplūko attiecībā viena ar otru un arī attiecībā ar autoru. Radot tekstu autors plaši lieto metonīmijas (ar daļu tiek izteikts veselais) un binārās opozīcijas.

Analizējot kādu Kafkas darbu nevar neņemt vērā īpatnējo gaisotni kādu viņš uzbur. Tā ir drūma bezcerība, kurā ir iemests galvenais varonis. Tumšā nokrāsa, ko Kafka lieto ir ne tikai māksliniecisks paņēmiens, tā ir simboliskā zīme, kas apzīmē valdošās varas nospiedošo smagumu, kas gulstas pār indivīdu. Pastāv uzskats, ka Kafka savos darbos ir iekļāvis personīgos pārdzīvojumus un arī savu attieksmi pret režīmu. Darbības laiks ir pēc deviņiem vakarā – tas ir laiks, kad ielas kļūst tumšas un klusas. Lai arī sodu ir piespriedusi tiesa, tas tomēr tiks izpildīts nevienam neredzot vakara klusumā, tādejādi it kā pasvītrojot tā noziedzīgo raksturu.

Viena no spilgtākajām Kafkas īpašībām ir uzburt darbības telpu ar šķietami nedaudziem vārdiem. Kafka nepievēršas detalizētam un sīkam telpas aprakstam. Turklāt Kafka ļoti maz lieto tēlainās izteiksmes līdzekļus, tēlainībai nav nozīmes –svarīgs ir tikai teksts un notikumu secība. Šķiet, ka arī tas ir veids kā viņš cenšas attēlot telpas un tēlu atsvešinātību.

„Vizītsvārkos, bāli un tukli, ar šķietami nenoņemamiem cilindriem galvā” , tā Kafka attēlo sprieduma izpildītājus, kas ierodas pie Jozefa K. Tēlu apraksti ne vismazākajā mērā neatbilst šķietamajam priekšstatam par to kā vajadzētu izskatīties nāvessoda izpildītājiem, tā vietā, lai viņi būtu bargi un draudīgi, tie ir bāli un gļēvi Kungi, kas nebūt nav piemēroti veicamajam uzdevumam. K. Viņus domās salīdzina ar aktieriem un „vaicāja: „Kurā teātrī jūs spēlējat?” – „Teātrī?” mutes kaktiņiem raustoties, viens Kungs vaicāja pēc padoma otram.