Fausts: Gētes traģēdija par dzīves jēgu

Dzejnieka sarunas ar Direktoru. Pa vidu jaucas jautrā persona. Direktors uzskata kāda Dzejnieka dzeju par nederīgu. Rafaels, Gabriels, Miķelis un Mefistofels nes tam Kungam bēdu ziņas. Kungs liek Mefistofelim kontrolēt Fausta nodarbošanos, darīt ar viņu, ko grib.

Mefistofels ar Faustu atrodas Auerbaha pagraba krogā Leipcigā, kur viņš parāda, kas ir jautrība un kā vajag uzdzīvot. Faustam tas viss nepatīk. Tad Mefistofels „pielaiž uguni” Zībelim. Pārējie pēc šāda uzbrukuma metas Mefistofelim virsū ar nažiem. Bet Mefistofels ar viltu viņus apmāna un abi aizmūk. Pēc tam abi dodas pie raganas. Arī Faustam nepatīk atrasties, bet Mefistofels to negrib, lai viņš aiziet. Parādās Ragana un pēc laiciņa nelieliem ķīviņiem viens otru atpazīst. Mefistofels prasa „pazīstamo sulu”. Pēc Raganas buršanās Faustam to liek iedzert. Pēc laiciņa uz ielas paiet abiem garām Margrieta un Fausts uzreiz viņā pēkšņi iemīlas un liek Mefistofelim viņu dabūt. Tikmēr Margrieta mājās domā pie sevis, kas bija tas staltais cilvēks. Tikmēr arī ienāk Fausts ar Mefistofelu. Fausts sāk apšaubīt, ko dara, un tomēr noliek Mefistofeļa gādāto kastīti uz Margrietas balkona un aiziet. Margrieta to ierauga nejauši un atver: ierauga rotas, kas viņai iepatīkas, bet pati nezin, ka tās ir no Fausta. Fausts pēc nelielas sarunas liek Mefistofelism sagādāt vēlvienu rotu bez ierunām! Mefistofels to izdara. Pēc tam ierodas pie viņas ciemos personīgi (ir arī Marta telpā). Viņš pasaka, ka Martas vīrs ir miris. Marta sabēdājusies, bet tad prasa viņam miršanas apliecību, taču Mefistofels piedāvā divus lieciniekus.