Fēlikss Bartoldi Mendelsons
Vācu komponists, romantiķis dzīvojis 1809 – 1847. Viņš bijis izcils diriģents un pianists. Viņš pirmais pēc 100 gadu aizmirstības atskaņo J.S.Baha lielos vokālinstrumentālos skaņdarbus – Mateja Pasiju kas tagad tiek uzskatīta par virsotni garīgās mūzikas žanrā. Viņš dibina Leipcigas konservatoriju. Kā komponists viņš aizsāk jaunus žanrus Dziesmas bez vārdiem klavierēm, uvertīru kā patstāvīgu skaņdarbu. Daiļrades tematika ir tipiska romantismam.
a)Personīgi pārdzīvojumi,
b)Dabas tēli un ceļojumi,
c)Pasaku fantastiskie tēli gaišā raksturā – Sapnis vasaras naktī,
d)Reliģiskā mūzika.
Mūzikas valoda ir vienkārša un nesamākslota. Galvenais izteiksmes līdzeklis ir melodija. Tā bieži ir dziedoša un liriski izteiksmīga. Ritms bieži saistīts ar dejas vai marša žanriem. Forma – klasiska, skaidra. Faktūra – homofona, raksta arī fūgas. Orķestra darbos ļoti izteiksmīga instrumentācija.
17. gadu vecumā Mendelsons sacerēja uvertīru Šekspīra lugai ‘Sapnis vasaras naktī’. Rakstīta sonātes formā ievads koka pūšamajos instrumentos. GP sastāv no divām tēmām. Pirmā tēma vijolēs. Otrā tēma Mi mažorā. BP ir trīs, visas maigas un liriskas ar hromatismiem. NP ir komiska un atdarina ēzelīša brēcienus. Izstrādājums balstīts uz GP pirmās tēmu. Reprīze bez izmaiņām. Visa uvertīra ir svētku noskaņā un pasaku beidz ievada tēma.